Kā cilvēkbērns iemācās dzīvot? Kur smeļas zināšanas, kas var noderēt visu garo dzīves ceļu? Vai dzīves pamats tiek ielikts ģimenē, bet varbūt dzīves māksla tiek apgūta skolā? Bet varbūt tas viss notiek citviet? Šie un citu jautājumi ir aktuāli visiem vecākiem. Arī man, divu dēlu mammai.

Sūtot bērnu uz skolu, ikviens vecāks sagaida, ka skolā tiks apgūtas zināšanas, kas kopā ar ģimenē ieaudzinātajām vērtībām palīdzēs atvasēm izvairīties no liktenīgām kļūdām. Tajā skaitā no aplamiem un nepārdomātiem lēmumiem, kuru rezultātā dzīve var apmest kūleni vai pat divus. Minēšu kaut vai dažas visnotaļ sadzīviskas situācijas, par kurām dzirdot, ikviens no mums trīs reizes piesit pie koka un smagi nopūšas – nu, nedod dievs! Grūtniecība 14 gadu vecumā vai inficēšanās ar kādu no seksuāli transmisīvajām saslimšanām (STS) vai pat HIV – tie ir dzīves uzlikti pārbaudījumi, no kuriem mēs varam pasargāt savus bērnus, sniedzot tiem zināšanas. Tomēr vairumā gadījumu vecākiem šis uzdevums nav pa spēkam. Ikviens no mums var atsaukt atmiņā vismaz vienu problēmjautājumu, kuru nevarējām pajautāt mūsu vecākiem. Pat, ja attiecības ar vecākiem bija labas un savstarpējas uzticēšanās caurvītas, ir tēmas, par kurām mēs nevēlējāmies runāt ar  tēvu vai māti. Arī mūsdienās pusaudži domā līdzīgi, kā mēs savulaik. Viņu vārdiem runājot – ko gan senči jēdz, es pats visu zinu! Un ja ne – vienmēr varu pajautāt draugiem vai pameklēt internetā!

Kas runās par neērtiem jautājumiem?

Arī ne katrs skolotājs ir gatavs runāt par neērtām tēmām, tāpēc skolas mēdz aicināt “Papardes zieds” jauniešu konsultantus nākt talkā, lai atklāti runātu par pieaugšanu, savstarpēju attiecību veidošanu, par kontracepciju un izsargāšanos no slimībām. Diemžēl tikumības grozījumu Izglītības likumā dēļ pašlaik ir izveidojusies situācija, kad sarucis to skolotāju skaits, kas vēlas par šiem jautājumiem runāt. Visticamāk, ka tās ir bailes no nepatikšanās, ko var sagādāt konservatīvi noskaņoti vecāki. Tai pašā laikā SKDS veikts pētījums apliecina, ka vecāki pārliecinoši atbalsta seksuālās izglītības iekļaušanu skolas mācību programmā un uzskata, ka tas ir efektīvs veids, lai pasargātu bērnus no negribētas un nevēlamas seksuālas pieredzes, kā arī samazinātu abortu skaitu un STS un HIV izplatību. Viens no risinājumiem ir pašiem vecākiem aicināt skolotājus neignorēt tēmas kas skar pusaudžu attīstību un seksualitāti. Ja skolotājiem pietrūkst drosmes un zināšanu runāt par šīm tēmām klases priekšā, talkā var aicināt apmācītus vienaudžu izglītotājus vai jauniešu speciālistus, kas ir apguvuši prasmes, kā veidot sarunu, lai jaunieši paustu savas pārdomas, secinātu un sarunas rezultātā spētu pieņemt sev labvēlīgus lēmumus. Kā jau katrā klasē, pagadās pa kādam jaunietim, kuram seksualitātes tēmas nav pieņemamas vispār – gan ģimenes uzskatu, gan pārdzīvojumu dēļ (piemēram vardarbība ģimenē, agrīnas seksuālas attiecības, aborta pieredze). Šie jaunieši droši var nepiedalīties sarunā. Ar gandarījumu varam teikt, ka gandrīz visi skolas bērni, kas piedalās “Papardes zieds” piedāvātajās nodarbībās, atzīst, ka tās bijušas interesantas un arī noderīgas. Vai tas nav tas, ko vēlamies mēs, vecāki?