Higiēna, jo īpaši – intīmā, ir viena tēmām, par kurām lielu interesi biedrības “Papardes zieds” nodarbībās skolās izrāda skolēni. Arī skolotāji bieži vien lūdz, lai pastāstām skolēniem par to, kā rūpēties par savu ķermeni zem jostas vietas.

Ja ar meitenēm daudzus jautājumus ir pārrunājušas mātes, tad puiši mēdz būt mazāk zinoši – mammām nav viegli sadūšoties, lai pastāstītu dēlam, kā mazgāt dzimumorgānus, bet diemžēl tēviem šī tēma nešķiet gana svarīga un uzmanības vērta. Rezultātā mūs nepārsteidz sešpadsmitgadnieka jautājums – kāpēc mans krāniņš reizēm nepatīkami ož. Vārds pa vārdam noskaidrojas, ka puisim nav ne jausmas, cik bieži un kā ir jāmazgā sava intīmā vieta.

Puiši un higiēna

Mūsu jauniešu platformas Ziedam.lv redakcija veica jaunu vīriešu aptauju, lai noskaidrotu, ko viņi ar šodienas pieredzi darītu savādāk, ja runā par seksu un attiecībām. Izrādās, ka viena no svarīgākajām lietām ir higiēna. Ikvienam puisim ir jāzina–  kārtīgi nemazgājoties, atbīdot priekšādiņu, zem tās uzkrājas dzeltenbrūna, ziedei līdzīga viela, ko sauc par smegmu. Tā var izraisīt nepatīkamu smaku, tādēļ jāmazgājas ir rūpīgi un regulāri. Ir jāielāgo, ka mazgājoties obligāti ir jāatvelk dzimumlocekļa priekšādiņa. Ja tā ir ļoti stingra, var pamēģināt to nedaudz pastiept. Svarīgi ir arī pēc mazgāšanas kārtīgi nosusināt dzimumorgānus un ap tiem, lai neveidotos infekcijām un sēnītēm labdabīga vide.

Saruna – sarežģīts uzdevums

Gluži vienkārši – bet tai pašā laikā sarežģīti, jo mammām nudien nav viegli uzsākt sarunu ar dēliem par šo tēmu. Protams, ideālā gadījumā, ja par pareizu mazgāšanos pastāsta tēvs. Visticamāk, mamma vai tētis zēnu, viņam mazam esot, rūpīgi mazgājuši un stāstījuši, kā mazgāties. Taču parasti pusaudžu gados ar puišiem jārunā vēlreiz. Ir pieredzēti divu veidu mazgāšanās paradumi – teju stundu ilga mazgāšanās dušā ar bagātīgu šampūna vai dušas želejas patēriņu vai ārkārtīgi reta mazgāšanās. Tā arī vainojama pie nepatīkamās smakas. Pusaudža gados ķermenis ir mainījies – mazais zēns top par vīru, kam higiēna ir būtiska visas dzīves garumā.

Un tagad pie galvenā – kā uzsākt sarunu, jo īpaši ar padsmitgadnieku? Visvienkāršākais ir vienkārši ņemt un runāt. Svarīgi, lai tas neizklausītos pēc stīvas sarunas, no kuras vecākiem pašiem ir bail. Nevajadzētu mulst, sarkt vai bālēt. Palīdzēs neliels treniņš spoguļa priekšā. Ne mazāk svarīgi ir pirms sarunas padomāt, ko un kā stāstīsiet. Vienmēr noder kāds pastāsts iz dzīves „par kādu gadījumu no saviem skolas laikiem”, kad, telpā ienākot, jaunietim bija jāatver logi u.c. Ja spējat, labi ir pajokot, varat pastāstīt bērniem, no kā cēlies vārds „sieriņi” un par to, ka šāda smaka var veidoties arī uz ķermeņa, ja nemazgājas, kā nākas. Tikai nepārspīlējiet!

Palīglīdzekļu netrūkst

Gan mammām, gan tētiem interneta dzīlēs ir pieejams plašs literatūras klāsts, kas palīdzēs atsvaidzināt zināšanas par puišu lietām. Tomēr svarīgi ir nepārspīlēt ar informācijas apjomu. Saruna vedīsies vieglāk, ja stāstīsiet pēc iespējas vienkāršāk un saprotamāk. Ir runāts ar vecākiem, kas mēdz sagatavot bērnus sarunai, vispirms “piespēlējot” atbilstošu literatūru un pēc tam pārrunājot izlasīto. Arī tas ir labs risinājums.  Noderīgi padomi vecākiem atrodami arī projekta ASK: Pajautā mammai, pajautā tētim mājas lapā: http://papardeszieds.lv/projekts-ask-pajauta-mammai-pajauta-tetim/

Nobeigumā vēlos uzsvērt – lai kādu ceļu izvēlēsieties, svarīgi ir nebaidīties uzsākt sarunu un panākt rezultātu. Ja puika sapratīs to, cik nozīmīga ir mazgāšanās, daudzas dzīves problēmas būs atrisinātas pašas no sevis. j