Vēlos domāt, ka, pieaugot informācijas apjomam internetā, jauniešiem aizvien mazāk ir nepieciešamas mūsu, pieaugušo, sniegtās zināšanas, jo, kā nereti veselības izglītībai oponē politiķi, – “internetā viss ir atrodams”.

Vienīgais dzīves skolotājs – internets?

Kādas prasmes, zināšanas, attieksmi māca mūsdienu populārākais informācijas avots, proti, internets? Šodienas pusaudžu vecāki, kuri ir pieaugušie ap 40, visticamāk, par to, ko vecāki nerunāja, uzzināja, meklējot vecāku noslēpto literatūru drēbju skapjos vai kādā augstākā plauktā. Vēlāk vecākiem talkā nāca jaunākā vecuma bērniem domātais žurnāls Zīlīte, kurā 1989. gada marta numurā saprotami un vienkārši bija izskaidrots, kā rodas bērni.

Bērni, kuri sasnieguši pusaudžu vecumu šobrīd, aug pasaulē, kurā neatņemamu vietu ikdienā, svētkos ir ieņēmis tehnoloģiju brīnums – viedtālrunis. Daudziem bērniem šis uzticamais draugs ir blakus ne tikai priekos un bēdās, bet arī naktī, gultā. Nav vairs vajadzības meklēt vecāku noslēptās grāmatas vai žurnālus, lai paskatītos, kas ir sekss.

Interneta pieejamības sekas

Latvija lepojas ar internetā pieejamību. Taču šī pieejamība dod iespēju bērniem un jauniešiem apzināti un arī neapzināti redzēt informāciju, kas nav piemērota nedz viņu vecumam, nedz izpratnes līmenim. Pornogrāfija mūsdienās ir kļuvusi par jaunu cilvēku izglītotāju gan par seksualitāti, gan seksuālajām attiecībām. Daudzi jauni cilvēki saskaras ar pornogrāfiju, pirms ir sākuši seksuālās attiecības, iespējams, pat pirms pirmā skūpsta vai pirmā mīļotā cilvēka apskāviena. Latvijā nav datu, cik bērnu un kurā vecumā savā dzimumizglītības procesā ietekmējas no internetā esošās pornogrāfiska satura informācijas.

Papardes zieds” veiktā interneta aptauja šāgada pavasarī parādīja, ka mūsu bērni ne ar ko neatšķiras no jauniešiem pasaulē. No 500 jauniešiem pornogrāfiju bija skatījušies vairāk nekā 60% aptaujāto.

Daļa bija nejauši uzdūrušies šādai informācijai, citi skatījušies retāk, bet diezgan liela daļa to darījuši regulāri. 2014. gada pētījuma dati parādīja, ka vidēji katrs trešais bērns un jaunietis vecumā no 9 līdz 16 gadiem ir redzējuši seksuāla rakstura materiālus, vecumā līdz 12 gadiem – katrs piektais {EU Kids Online projekts -2014. gadā veiktais Intas Brikšes un Gunas Spuravas pētījums Bērni interneta – drošība un riski).

Pornogrāfija bērniem ir pieejama

Satraucošs ir fakts, ka pēc redzētā lielākā daļa (61%) bērnu un jauniešu ne ar vienu par redzēto nerunāja. Kā liecina starptautiski pētījumi – 90% puišu un 60% meiteņu ir redzējuši pornogrāfiska satura materiālu interneta. 30% no interneta satura ir pornogrāfiska rakstura.

Pornogrāfiska satura lapas ir visskatītākās interneta – populārākās lapas mēnesī skatās 4,4 miljardi pasaules iedzīvotāju, kas ir trīs reizes vairāk nekā populārā ASV ziņu kanāla CNN skatītāju. Turklāt ziņu lapā lasītājs uzkavējas apmēram 3-6 minūtes, toties pornolapā – vidēji 15-20 minūtes.

88% pornogrāfijas materiālā ir redzama fiziska agresija. Pornogrāfija kļūst rupjāka, nežēlīgāka un vardarbīgāka. Pornogrāfija ne tikai attēlo vardarbību attiecībās, tajā redzamā vardarbība veido izpratni, ka vardarbīga pornogrāfija ir seksīga. Ja bērnam pieder viedtālrunis vai ir pieeja datoram un internetam, vai ir draugi ar pieeju internetam, ir ļoti ticams, ka viņš saskarsies ar pornogrāfiska satura materiālu, pat ja to īpaši nemeklēs.

Pornogrāfijas negatīvās puses

Bērniem un jauniešiem IR VESELĪGI izzināt un būt ziņkārīgam par jautājumiem, kas attiecas uz paša ķermeni, pretējā dzimuma ķermeni, seksualitāti, seksu. Taču vieglā pornogrāfiska satura informācijas pieejamība ir radījusi jaunus riskus un uzdevumus mums: vecākiem, skolotājiem, veselības aprūpes darbiniekiem.

Zēni pornogrāfiju skatās biežāk, jo skatīšanās uzbudina, ir interesanti. Taču vienlaikus pornogrāfija veido izpratni par to, ko gaidīt no seksuālajām attiecībām, kāda ir sievietes loma attiecībās, priekšstatus par sievieti un vīrieti. Pornogrāfija veido izpratni par ķermeni, seksuālo veselību, baudu, piekrišanu.

Pornogrāfijas aktieru ķermeņi, līdzīgi kā modeļi un aktieri, nav ikdienas cilvēki, viņu ķermeņi ir pārveidoti – vīriešiem ir pārāk lieli dzimumlocekļi, sievietes ir tievas ar lielām krūtīm un mazām, glītām ģenitālijām. Nereti tieši pornogrāfijas skatīšanās ietekmē puišus nomāc kompleksi par sava dzimumlocekļa izmēru, savukārt meitenes domā par plastiskajām operācijām, lai pārveidotu savu ķermeni, piemēram, operētu krūtis vai kaunuma lūpas.

Pornogrāfiskajos attēlos un video sieviete ir tikai viegli pakļāvīga rotaļlieta vīrieša rokās, gatava uz jebko, ko vīrietis vēlas. Nereti sievietes pozas ir vismaz baletdejotājas, ja ne mākslas vingrotājas, lunkanības cienīgas.

Tikai 10% pornogrāfiska satura video tiek lietots prezervatīvs, un nereti viena video laikā seksuālās attiecības ir ar vairākiem partneriem.

Vecumam neatbilstoša seksuāla rakstura materiāla skatīšanās pusaudzī var izraisīt apjukumu, zēnos radīt nedrošību saistībā ar savu veiktspēju, meitenēm radīt nedrošību par savu izskatu. Pornogrāfijas skatīšanās var izraisīt pozitīvu attieksmi pret seksuāliem izmēģinājumiem, veidot izpratni par sievieti kā seksa objektu, izpratni par attiecībām kā tikai fizisku kontaktu, attieksmi, arī to, ka vardarbība pret sievieti ir atbalstāma.

Kā mēs varam palīdzēt saviem bērniem, kuru ikdiena ir saistīta ar vairāku stundu pavadīšanu internetā, veidot pozitīvu izpratni par savu ķermeni, savu seksualitāti, savstarpējām cieņas pilnām attiecībām?

Pornogrāfijas nozīmi bērnu seksuālajā audzināšanā noteikti nevajadzētu vienmēr uzskatīt par traumējošu. Būtiski ir saprast, vai bērnam ir bijusi pieejama pornogrāfiska rakstura informācija agrīnā vecumposmā – līdz pubertātei – vecumā, kad šāda informācija ir īpaši traumējoša, un saprast, cik bieži, cik regulāri bērns skatās pornogrāfiju.

Tiekoties ar skolotājiem un runājot ar vecākiem, var saprast, ka vecākie bērni, ziņkāres dzīti, mazākajiem draugiem, radiem vai skolasbiedriem mēdz rādīt pornogrāfiska satura informāciju. Skat, paskatīsimies, kā sīkais reaģēs. Tādos gadījumos nereti var novērot uzvedības izmaiņas – izpaužas vēlme spēlēt seksualizētas ainiņas ar vienaudžiem, piedzīvoto attēlot komiksos. Pubertātes sākumposmā zēnus nodod nepiedienīga meiteņu fiziska aizskaršana, kā arī jautājumi, kuri nepārprotami liecina par internetā redzēto.

Ko liecina dati?

Latvijā nav datu par to, cik veselīgi jaunieši veido savas attiecības, un mēs nevaram arī uzzināt, kuri informācijas avoti ir jauniešiem visuzticamākie. Patiesībā statistikas dati ir tie, kas nepastarpināti liecina par jauniešu zināšanām un prasmēm seksuālās un reproduktīvās veselības jomā.

Ja vien var ticēt statistikai, tad neglaimojoši pieaug to jauniešu skaits, kuri ir inficēti ar cilvēka imūndeficīta vīrusu HIV un citām seksuāli pārnēsājamām slimībām. Pārtraukto grūtniecību skaits kopumā samazinās, tomēr viena gada laikā septiņām meitenēm vecumā līdz 14 gadiem pārtraukta grūtniecība un astoņām – piedzimis bērns. 15 grūtniecības vecumā līdz 14 gadiem šķiet visai šokējošs skaits (Slimību profilakses un kontroles centra dati par 2017. gadu). Diez vai te var runāt par plānota bērniņa ienākšanu pasaulē jaunietei, kura pati vēl ir bērns.

Ko mēs varam darīt?

  • Kamēr bērni ir mazi, jāierobežo pornogrāfiska satura materiālu pieejamība.
  • Jāveicina jauniešos kritiskā domāšana. Jāmāca kritiski vērtēt redzēto.
  • Jāpalīdz jauniem cilvēkiem veidot prasmes, lai pornogrāfija nebūtu mācību materiāls attiecību veidošanā.
  • Jāiedvesmo jauni cilvēki ar pozitīvu piemēru, parādot, ka attiecības dzīvē ir daudz labākas par tām, ko var redzēt pornogrāfiska satura materiālos. Bērni un jaunieši, iespējams, skolā un ārsta kabinetā uzzinās arī par slimībām, gan kontracepciju, taču, neiemācot savstarpējas cieņas pilnas attiecības, mēs tikai daļēji būsim palīdzējuši jauniem cilvēkiem piedzīvot skaisto attiecībās.