Vienā no Latvijas skolām mūsu jauniešu konsultantiem nesen nācās saskarties gadījumu – 6.klases meitenes bija pamatīgi satraukušās par klases puišu uzvedību. Nav noslēpums, ka mūsdienu internetizācijas laikmetā bērniem pornogrāfija ir viegli pieejama – pāris pirksta kustības viedtelefonā un gatavs. Meiteņu satraukumu radīja puišu izturēšanās, ko nopietni iespaidojis redzētais – viņi savās attiecībās ar klases meitenēm centās atveidot neķītrajos video redzamo – pieskārienus, frāzes un kustības. Šāda 6. klases meitenēm nesaprotama un mulsinoša puišu uzvedība bija viņas šokējusi un apmulsinājusi. Analizējot šo situāciju, neviļus sev uzdevu jautājumu – kur mūsdienās bērni un jaunieši mācās mīlestību? Ne katram ir paveicies ar abiem mīlošiem vecākiem, kas dzīvo saskanīgā laulībā. Daudzi teiks – šī vieta ir skola. Taču jāsaprot, kas ne katrs skolotājs ir gatavs runāt par attiecību jautājumiem. Un arī zināšanas par seksualitāti netiek apgūtas katrā skolā.

Situāciju saasina tikumības vadlīnijas

Situāciju vēl vairāk saasina tikumības vadlīnijas. Mūsu pieredze liecina, ka arvien biežāk skolotāji izvairās runāt par seksualitāti un citām jutīgām tēmām. Likumsakarīgi, ka nesaņemot atbildes uz saviem jautājumiem skolā vai no vecākiem, bērni tās meklē internetā, kur saskaras ar vecumam neatbilstošu informāciju. Visbiežāk tā ir pornogrāfija, kas diemžēl Latvijā ir viegli pieejama. Te darbs ir gan skolu, gan citu publiski pieejamu datortīklu administratoriem. Tomēr daudz svarīgāk par aizliegumiem un ierobežojumiem ir bērnu un jauniešu seksuālā audzināšana. Pētījumi apliecina, ka vecāki apzinās, ka seksuālā izglītošana skolās varētu pasargātu bērnus no negribētas un nevēlamas seksuālas pieredzes. Par piemērotāko vietu, kur apgūt šādas zināšanas, tiek atzītas skolas. Apritējis 2016. gads – un atkal šajā laikā nekas nav būtiski pavirzījies uz priekšu. Es pateiktu – tikumības grozījumi Izglītības likumā ir atsvieduši Latviju atpakaļ vismaz par desmit gadiem.

Vecāki paši līdz šim nav tikuši galā ar savu uzdevumu

Diemžēl vecāki paši līdz šim nav tikuši galā ar savu uzdevumu. Par to liecina kaut vai straujā HIV izplatība Latvijā jaunu heteroseksuālu cilvēku vidū. Diemžēl ar HIV mūsdienās inficējas nevis narkomāns, bet labi izglītots trīsdesmitgadnieks vai trīsdesmitgadniece. Pietiek ar vienu seksuālu kontaktu, nelietojot prezervatīvu, lai inficētos ar šo smago infekciju. It kā teoriju par HIV vecāki zina labi. To apliecina arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniekiem veiktais pētījums par vecāku uzskatiem, attieksmi un kompetencēm saistībā ar bērnu seksuālo audzināšanu. Saskaņā ar to vislabākās zināšanas vecākiem ir par seksuālās pārneses infekcijām. Piemēram, to, ka HIV infekcijai nav specifisku simptomu, un pēc cilvēka izskata nevar noteikt, ka viņš ir inficējies, zina teju 90% vecāku. Arī to, ka no šīm infekcijām sevi var pasargāt, lietojot prezervatīvu un izvēloties monogāmas attiecības, zina vairāk kā 80% vecāku. Bet kāpēc par šīm elementārajām lietām nezina simtiem gados jauno HIV infekcijas upuru? Acīmredzot vecāki par šīm tēmām nav runājuši ar savām atvasēm. Arī skolas nav bijušas uzdevumu augstumos. Līdzīgi ar raksta sākumā minēto situāciju. Sestās klases meitenes nav spējušas uzticēt šo nepatīkamo situāciju saviem vecākiem vai skolas pedagogiem. Arī paši puiši neapzinās savas emocionālās vardarbības sekas. Un tikai tāpēc, ka par šiem jautājumiem netiek runāts nedz skolā, nedz arī ģimenē