Eiropas Parlaments (EP) šonedēļ pieņēma rezolūciju, kas Latvijai rekomendē paskatīties uz sevi un padomāt, vai tomēr neesam pārāk aizspriedumaini pret seksuālajām minoritātēm. Izskanējis arī aicinājums Saeimai atcelt savulaik plašu rezonansi guvušos tikumības grozījumus Izglītības likumā.

Rezolūcijā, ko šonedēļ atbalstīja divas trešdaļas EP deputātu, paustas nopietnas bažas par pieaugošo uzbrukumu skaitu lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām, ko piekopj savienības dalībvalstis, pašvaldības un to politiķi. Rezolūcija tapusi, galvenokārt reaģējot pret seksuālām minoritātēm vērsto diskrimināciju Polijā, kur 2019. gada sākumā vairākos reģionos tika izveidotas “no geju ideoloģijas”  brīvas zonas. Tajās iedzīvotāji aicināti atturēties no darbībām, kas veicinātu toleranci pret gejiem un lezbietēm, kā arī nesniegt finansiālu atbalstu nevalstiskajām organizācijām, kas veicina vienlīdzīgas tiesības.

Latvijas izglītības sistēmu regulējošajā likumdošanā esot saskatāmi “cenzūras riski”. Runa ir par pirms vairākiem gadiem Saeimā pieņemtajiem tikumības grozījumiem, kas tika pieņemti, reaģējot uz atsevišķu vecāku organizāciju publiski pausto sašutumu par organizācijas “Papardes zieds” skolās vadītajam nodarbībām. Tajās tika izmantoti bukleti, kuros tika pieminēti arī homoseksuāli cilvēki. Rezolūciju saņēmusi arī Saeimas Izglītības komisija. Tomēr tulkojumā, iespējams, ieviesusies kļūda, jo Latvija tiek mudināta svītrot pantu par uz kristīgām vērtībām balstītu izglītību, nevis tikumības grozījumus.

“Joprojām Latvijā ir skolas, kuras baidās, runājot par seksualitāti, pieminēt vārdu   homoseksualitāte. Nereti pirms mēs dodamies uz skolām, skolotāji mums pavaicā, vai Jūs runāsiet par homoseksualitāti, un ja mēs to apstiprinām, kā jā, ka mums to vaicās, tad skolas mūs neaicina,” atzīst “Papardes zieda” vadītāja Iveta Ķelle.

Vairāk uzzini TV3 Ziņu sagatavotajā sižetā.