Mīlestība. Par to ir sarakstītas skaistas grāmatas, uzņemtas aizkustinošas filmas un radītas smeldzīgas dziesmas. Bieži vien tieši par nelaimīgu, nepiepildītu mīlestību, jo tieši tāda rada spēcīgāko iedvesmu. Kad esam iemīlējušies, mēdz gadīties, ka ir sajūta, ka itin nekas dzīvē nav svarīgāks par šīm attiecībām, un mēs vairs vispār nevaram iedomāties, kā varējām pirms tam dzīvot bez šī cilvēka. Pasakas parasti beidzas ar to, ka galvenie varoņi, veiksmīgi pārvarējuši visas viņu ceļā liktās grūtības, “…dzīvoja ilgi un laimīgi”.

Reālajā dzīvē gadās, ka grūtības izrādās nepārvaramas vai arī, pat ja tās šķiet atrisinātas un varētu “dzīvot ilgi un laimīgi”, attiecības tik un tā izjūk, un tas nav bijis atkarīgs no mums. Mīļotā cilvēka zaudējums var būt viena no traumatiskākajām pieredzēm un izraisīt pat depresīvu stāvokli. Izcilā latviešu rakstniece Regīna Ezera reiz ir teikusi, ka “šķirties – tas ir mazliet mirt”. Īpaši smagi tas var būt, ja nākas šķirties no cilvēka, ar kuru ir saistījušies nākotnes plāni – kopdzīve, varbūt pat ģimenes veidošana. Līdz ar mīļoto cilvēku mēs zaudējam arī šo potenciālo nākotni, ko nākas veidot no jauna, un tas liek izjust pavisam īstas sēras, kas var ilgt no viena līdz pat diviem gadiem. Sērām, kas seko pēc šķiršanās, var izdalīt četras stadijas:

1️⃣ noliegums, kas sākas uzreiz pēc šķiršanās. Ir grūti noticēt, ka attiecības var būt beigušās. Šajā stadijā cilvēki var sākt cīnīties par attiecību atjaunošanu dažādos veidos;
2️⃣ dusmas, kad šķiet, ka bijušais partneris ir rīkojies netaisni;
3️⃣ pašrefleksija – pārdomājam attiecības kā tādas, to nozīmi un sevi tajās;
4️⃣ jauna sākuma stadija. Šis ir pēdējais posms, kurā varam nonākt, ja esam veiksmīgi izdzīvojuši visus iepriekšējos. Šajā stadijā cilvēks ir pieņēmis un apstrādājis iepriekšējo attiecību pieredzi un ir gatavs sākt kaut ko jaunu.

Protams, jāņem vērā, ka dzīvē ne viss vienmēr norit pēc plāna. Var gadīties, ka mīlestības sēru stadiju izdzīvošana notiek ilgāk par diviem gadiem, vai arī reizēm cilvēks var “iestrēgt” kādā no posmiem un netikt tālāk. Tas var būt atkarīgs no konkrētā cilvēka iepriekšējās pieredzes, personības, kā arī tā, kādos apstākļos un cik sarežģīta ir bijusi šķiršanās. Ja ir sajūta, ka ir notikusi iestrēgšana sērās, tas ir pamatots iemesls, lai meklētu psihologa palīdzību, kurš var palīdzēt saprast, kas ir tie iemesli, kas neļauj atlaist vaļā zudušās attiecības un iet tālāk.

Kā palīdzēt sev tikt galā ar šķiršanās sāpēm? Pirmkārt, saprast, ka ir dabiski tās just un tas nav nekas apkaunojošs. Dot sev laiku un atļaut sev izsērot. Mesties jaunās attiecībās varētu šķist laba doma, lai izvairītos no sāpēm, tā vietā aizstājot tās ar jaunām sajūtām un jaunu iemīlēšanos, taču realitātē tādā veidā mēs tikai izvairāmies no pašrefleksijas un iespējas mācīties no pieredzes. Tas nav godīgi arī pret jauno partneri, kurš neapzināti kalpo kā “plāksteris”.

Nenorobežoties no apkārtējiem, bet meklēt veidus, kā pamazām atgriezties dzīvē bez partnera – varbūt tagad ir vairāk laika, ko veltīt draugiem, hobijiem, pašizaugsmei? Tas ir īstais laiks, lai fokusētos uz sevi. Alkohols vai kādas citas atkarības vielas var būt liels kārdinājums, taču tas ir tikai šķietams `īstermiņa risinājums, kas rada tikai lielākas problēmas: no rīta tu joprojām esi šķīries, tikai tagad visam klāt vēl ir paģiras un, iespējams, miglainas atmiņas par reibumā sastrādātām muļķībām.

Image by Alexas Fotos from Pixabay.