Aplēses vēsta, ka pasaulē ik gadu reģistrē 340 miljonus jaunu STI inficēšanās gadījumu (sifiliss, gonoreja, hlamīdijas un trihomoniāze).

Katru gadu rodas miljoni neārstējamu vīrusu izraisītas STI, no kuriem aptuveni 5 miljoni ir HIV infekcijas gadījumu.

Kā izvairīties no STI?

Izvairīties no STI var nodarbojoties ar drošu seksu. Tas nozīmē:

  • seksuālas baudas sniegšanu un saņemšanu, neradot citiem risku inficēties ar STI,
  • pastāstīt savam partnerim par to, ka tev vai partnerim varētu būt/ir STI.

Ja jūsu attiecībās esat tikai jūs divi, ja jūs abi esat veikuši seksuālās veselības pārbaudi un nevienam no jums nav citi seksuāli partneri, tad jums nav jāizsargājas. Citos gadījumos tas noteikti ir jādara – izmantojiet prezervatīvus gan vaginālam, gan orālam, gan anālam seksam pat tad, ja jūs izmantojat citas kontracepcijas metodes, lai izvairītos no nevēlamas grūtniecības, piemēram, hormonālās tabletes.

Kā es varu zināt, vai neesmu inficējies?

Ja dzimumattiecību laikā neesi izsargājies, var rasties bažas par to, vai nepastāv STI risks. Ir tādas STI, kurām ir inficēšanās simptomi jeb pazīmes, piemēram, izdalījumi, smaka, nieze, taču daudzas STI klusē, proti, tām nav nekādu simptomu, jo īpaši tūlīt pēc inficēšanās.

Ir infekcijas, kas var izzust pašas no sevis, bet ar tām saistītās sekas var saglabāties. Vienīgais veids, kā var droši zināt, vai ir vai nav notikusi inficēšanās, ir doties pie ārsta. Ja infekcijas ātri nesāk ārstēt, tad jārēķinās ar to izraisītajām sekām:

  • dažas STI var bojāt cilvēka reproduktīvo sistēmu, var apgrūtināt cilvēka spēju vēlāk radīt bērnus vai laupīt šādu iespēju uz visiem laikiem,
  • īpaši nopietnos gadījumos var apdraudēt dzīvību.

Baiļu un neērtības dēļ neatliec ārsta apmeklējumu. Tu vari apmeklēt gan pats savu ārstu, gan doties uz specializētu klīniku, tur tev veiks nepieciešamās pārbaudes un sniegs piemērotāko ārstēšanu. Iepazīsties ar vietējā mērogā pieejamu informāciju, lai uzzinātu, kur atrast tuvāko un  vispiemērotāko vietu pārbaužu veikšanai.

Gonoreja

Bakteriāla infekcija, kurai iesākumā var nebūt nekādu simptomu. Vēlāk var parādīties dedzinoša sajūta urinējot, dzeltenīgi vagināli izdalījumi, apsārtums un ģenitāliju pietūkums, dedzinoša sajūta vai nieze vagīnas apvidū. Sievietēm gonoreja rada neauglības risku. Dažos gadījumos gan sievietēm, gan vīriešiem var rasties septicēmija, artrīts un meningīts, jaundzimušajiem tā var izraisīt aklumu.

Gonoreja ir diezgan izplatīta, viegla STI (salīdzinot ar sifilisu un HIV), to ārstē ar antibiotikām.

Hlamīdijas

Bakteriāla infekcija, kas izraisa gonorejai līdzīgus simptomus. Vairumam sieviešu, kas inficējušās ar hlamīdijām, simptomu nav, bet viņas infekciju viegli var nodot citiem. Hlamīdiju infekcija bieži vien tiek atstāta bez ārstēšanas, bet tas var novest pie plašiem bojājumiem olvados, izraisot neauglību vai atsevišķos gadījumos – pāragras dzemdības. Vīriešiem hlamīdiju infekcija var izraisīt ģenitālā trakta infekcijas.

Hlamīdijas uzskata par vieglu STI, tās viegli padodas ārstēšanai ar antibiotikām.

Sifiliss

Bakteriāla infekcija, kas cilvēkus piemeklējusi jau gadsimtiem ilgi. Tā ir tārpam līdzīga baktērija, kas cilvēku inficē, ieperinoties mutes vai ģenitāliju mitrajā, ģļotainajā vidē. Tad tā rada nesāpīgas čūliņas. Stadijā, kad izveidojas čūliņas, sifiliss ir ārkārtīgi lipīga infekcija. Vairumam sieviešu sifilisa infekcija pāriet pati no sevis bez ārstēšanas. Bet 25 % gadījumu tas pāriet otrajā stadijā, kad to dēvē par sekundāro sifilisu, kas attīstās nedēļu vai mēnešu laikā pēc primārās stadijas un ilgst 4–6 nedēļas. Tā rezultātā var rasties izsitumi uz rokām un kājām. Terciārais sifiliss var attīstīties pēc vairāku gadu intervāla bez jebkādiem simptomiem un var radīt nopietnus nervu un centrālās nervu sistēmas bojājumus, infekcija var skart arī iekšējos orgānus.

Sifiliss ir nopietna slimība, un tas var arī apdraudēt cilvēka dzīvību. Parasti to ārstē ar antibiotikām, un to var izārstēt, ja ārstēšanas process ir uzsākts savlaicīgi.

Trihomoniāze

Mazi parazīti, kurus galvenokārt nodot seksuālu kontaktu ceļā. Sievietēm šī infekcija rada vaginālu iekaisumu, kas var izplatīties arī dzemdes kakliņā. Var būt vērojami tādi saslimšanas simptomi kā nieze, izdalījumi (bieži tie ir zaļgani un pārslveidīgi), dedzinoša sajūta urinējot, bieža urinēšana un sāpes dzimumakta laikā. Ir sievietes, kurām simptomi var arī nebūt. Grūtniecēm novēro sarežģījumus dzemdību laikā, piemēram, priekšlaicīgas dzemdības, un šo infekciju var nodot arī bērnam. Vīriešiem simptomus parasti nenovēro, tomēr iespējams, ka vīriešiem var būt urīnizvadkanāla infekcija, balti izdalījumi no dzimumlocekļa un iekaisums pūslī vai prostatas apvidū.

Trihomoniāze sekmē HIV izplatīšanos. Infekciju var ārstēt ar antibiotikām.

Ģenitālās herpes

..Vīrusa infekcija, kura rada apsārtumu un čūlas uz ģenitālijām vai mutē. Kad vīruss nokļūst ķermenī, pirmās 3 līdz 7 dienas tas ir mazaktīvs. Šajā laika posmā simptomu nav, un ar vīrusu nevar aplipināt citus. Slimības uzliesmojums parasti sākas ar niezi vai dedzinošu sajūtu, pēc tam rodas ādas apsārtums. Visbeidzot veidojas čūliņas. Parasti šīs čūliņas ir ļoti sāpīgas, tās var saglabāties no 7 dienām līdz 2 nedēļām. Vīruss ir lipīgs no tā brīža, kad rodas nieze, līdz brīdim, kad čūliņas pilnīgi sadzijušas.

Herpes uzskata par vieglu STI, tās viegli padodas ārstēšanai ar pretvīrusu ziedēm.

HIV

Cilvēka imūndeficīta vīruss, tā transmisija notiek caur ķermeņa šķidrumiem, to var nodot vairākos veidos, piemēram, neaizsargāta dzimumakta laikā vai arī nonākot saskarsmē ar cita cilvēka asinīm. Vīruss vairojas un uzbrūk asins šūnām, izraisot pastiprinātu imūnsistēmas novājināšanos. HIV rezultātā rodas AIDS (iegūtais imūndeficīta sindroms). AIDS ir tā slimības stadija, kuras laikā imūnsistēma ir tik vāja, ka var rasties infekcijas slimības un audzēji. Ja slimību neārstē, tad HIV infekcija pāriet AIDS stadijā aptuveni deviņu gadu laikā.

AIDS nevar izārstēt, ir pieejamas tikai tādas zāles, kas var palēlināt AIDS stadiju.

B hepatīts

Hepatīta vīrusa forma, ko konstatē ķermeņa šķidrumos (siekalās, sēklā, vagīnas gļotās, asinīs vai plazmā), to var nodot seksuālu kontaktu ceļā un kontaktējoties ar inficētām asinīm, tas ir ļoti lipīgs.

Sākotnēji slimībai var nebūt acīmredzamas pazīmes. Akūta infekcija var sākties ar apetītes zudumu, nepatiku pret kādu konkrētu ēdienu, nelabumu, nelielu temperatūru un muskuļu un locītavu sāpēm. Veidojas dzelte, izkārnījumi kļūst bezkrāsaini, urīns – tumšs. Slimība līdz atlabšanai parasti ilgst četras līdz sešas nedēļas. Viena no iespējamām slimības komplikācijām ir hronisks hepatīts, ko raksturo nogurums, locītavu un muskuļu sāpes. Pastāv liels risks, ka pacientiem ar ilgstošu hronisku B hepatītu izveidosies aknu ciroze vai aknu vēzis.

B hepatīts ir nopietna slimība, un pret to iesaka vakcinēties. Slimības cēloņus nevar izārstēt.

C hepatīts

Vīrusa hepatīta forma, kas izplatās, ja rodas kontakts ar inficētām asinīm. Transmisija seksuālā ceļā notiek reti, taču arī tāds risks pastāv. Simptomi var būt minimāli, infekcija var būt asimptomātiska. Tā izraisa hronisku hepatītu, kurš vēlāk var izraisīt cirozi vai aknu vēzi. Ir pacienti, kurui atbrīvojas no vīrusa, ilgstoši ārstējoties ar pretvīrusu zālēm.

Cilvēka papilomas vīruss

Vīrusu grupas nosaukums, kurā ietilpst vairāk nekā 100 dažādi vīrusa celmi jeb vīrusa tipi. Vairāk nekā 30 no šiem vīrusiem var nodot seksuālā ceļā. CPV seksuāli transmisīvie veidi var inficēt vīriešu un sieviešu ģenitāliju apvidu: dzimumlocekļa ādiņu, sieviešu ārējos dzimumorgānus, anālās aptveres rajonu un vagīnas, dzemdes un taisnās zarnas iekšējo sienu. Dažos gadījumos, kad cilvēks ir inficējies ar CPV, simptomi var neparādīties, un infekcija var pazust.

Ir arī tādi papillomas vīrusa paveidi, kurus pieder pie augsta riska paveidiem, jo tie var izraisīt dzemdes kakla, vulvas, anālo vai dzimumlocekļa vēzi. Daudzās valstīs, arī Latvijā, ir pieejama vakcīna pret CPV, kas izraisa dzemdes kakla vēzi.