Pēdējā gada laikā plaši izskanējis biedrības “Papardes zieds” vārds. Jau vairāk nekā 20 gadus biedrība konsekventi cīnās par pienācīgu veselības izglītību Latvijā. Nav apstrīdams fakts, ka sabiedrības ilgtspējas rādītājs ir jaunās paaudzes – bērnu, pusaudžu un jauniešu – veselība.
Par spīti tam, ka publiskajā komunikācijā tiek uzsvērta pārmaiņu izglītības sistēmā nozīmība, pielāgojot tās saturu 21. gadsimta prasībām un ļaujot izglītojamiem iegūt mūsdienām atbilstošas zināšanas, prasmes un kompetences, reālā situācija liecina par pretējo. Turklāt atsevišķi politiskie spēki pieliek visas pūles, lai cīnītos pret mūsdienu prasībām atbilstošu mūsdienīgu izglītības sistēmu, kas balstās nevis uz ideoloģiskām vērtībām, bet kompetenču attīstīšanu, kas nodrošina skolēna gatavību dzīvei mūsdienu mainīga pasaulē, – spēju izmantot savas zināšanas, prasmes un paust attieksmi, risinot problēmas reālās sadzīves situācijas, kā arī spēju adekvāti pielietot iegūtās zināšanas praktiski – mācoties, strādājot un veidojot ģimeni.
Kā teicams piemērs efektīvai un mūsdienīgai izglītības sistēmai bieži tiek minēta Somijas izglītības sistēma, kas ir atzīta par labāko pasaulē. Neatņemama šīs valsts izglītības programmas sastāvdaļa ir obligāta veselības mācība, kas sniedz jauniešiem zināšanas par savu veselību, ķermeni un savstarpējām attiecībām atbilstoši katra izglītojamā vecumam. Vienlaikus īpaša loma izglītības veicināšanā ir pedagogiem, kuru ieguldījums veselas, izglītotas, atvērtas, iekļaujošas un drošas sabiedrības veidošanā tiek īpaši augstu novērtēts.
Statistika neglaimo
Jauno HIV/AIDS gadījumu skaita ziņā Latvija ieņem apkaunojošo pirmo vietu Eiropas Savienības (ES) valstu starpā, proti, vidējais ES rādītājs 2016. gadā jauno HIV gadījumu skaitā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 6, kamēr Latvijas rādītājs 2017. gadā bija 19. Turklāt 2017. gadā gandrīz viena ceturtdaļa (23%) no visiem jaunajiem HIV gadījumiem Latvijā ir inficējušās personas vecumā no 0 līdz 29 gadiem.
Diemžēl statistikas dati liecina, ka jaunu cilvēku vidū ir novērojama augsta saslimstība ar seksuāli transmisīvajām infekcijām. Piemēram, 2016. gadā ir reģistrēts rekordaugsts sifilisa gadījumu skaits jauniešu vidū vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem. Tas veidoja 31% (52 gadījumi) no visiem Latvijā reģistrētajiem sifilisa gadījumiem. Šokējoši, ka 2017. gadā 8 meitenēm vecumā līdz 14 gadiem ir veikta grūtniecības pārtraukšana. Tas ir uz pusi vairāk nekā 2016. gadā, turklāt pieaugums vērojums arī vecuma grupā no 15 līdz 17 gadiem.
Minētie statistikas dati vēlreiz apliecina izglītības jomas profesionāļu pausto viedokli, ka veselības un ķermeņa funkciju jautājumu izzināšanai nepietiek ar skolu mācību programmās atvēlētajām pāris mācību stundām. Papildu mācību stundu saturs Izglītības likuma 10.1 panta ietvaros var tikt ierobežots tiktāl, ka tādi jautājumi, kas skar, piemēram, reproduktīvo veselību, tiek uzskatīti par neatbilstošiem apspriešanai skolā un līdz ar to no satura tiek izslēgti vispār vai pasniegti ļoti virspusēji. Arī ģimene ne vienmēr ir pietiekami zinoša un drosmīga, lai atsevišķus jautājumus izrunātu ar saviem bērniem. Secīgi, nesaņemot atbildes uz noteiktam vecumam atbilstošiem jautājumiem no pedagogiem un ģimenes, jaunieši zināšanas var gūt tīmekļvietnēs, kur pieejama pretrunīga un arī konkrētajām vecuma grupām nepiemērota vai pat kaitīga informācija, atstājot sekas uz jauniešu fizisko veselību un psihi.
Ko dara “Papardes zieds”?
Mūsu biedrības darbs veselības izglītības jomā parasti sākas ar telefonsarunu. Piemēram, “Labdien! Vai jūs varētu atbraukt un mūsu devītajiem izstāstīt…”, “Mūsu skolas 5. klases meitenēm vajadzētu jūsu nodarbību…”, “Mums vairākos kursos jau ir grūtnieces, atbrauciet, parunājiet ar tām meitenēm…”, “Vai jūs arī kaut ko par atkarībām stāstāt?” – šādi zvani un lūgumi no Latvijas skolām, internātskolām, arodskolām, jauniešu centriem ir biedrības “Papardes zieds” ikdiena.
Kad esam saņēmuši lūgumu no skolas, nodarbību koordinators ar skolas pārstāvi (skolotāju, medmāsu, kādu vecāku, sociālo pedagogu) noskaidro jauniešu vecumu, problēmjautājumus, iepriekšējās zināšanas, piemērotāko nodarbību tēmu. “Papardes zieds” izglītības nodarbības vada jauniešu konsultanti, pedagogi, psihologi un sabiedrības veselības speciālisti, kuri ir beiguši biedrības „Papardes zieds” apmācību un saņēmuši sertifikātus par to, ka viņiem ir zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, prasmes vadīt grupu, veidot diskusijas un izmantot interaktīvas metodes.
Nodarbību tēmas ietver izpratnes veidošanos par fiziskajām, emocionālajām un psiholoģiskajām izmaiņām pubertātes laikā. Tajās iekļauta īpaša saruna ar meitenēm par mēnešreizēm un citiem intīmās higiēnas jautājumiem. No skolām pieprasīto tēmu vidū ir jautājumi, kas saistīti ar attiecību veidošanu un konfliktu risināšanu, ar lēmumu par seksuālo attiecību uzsākšanu vai neuzsākšanu un atbildību. Vecāko klašu skolēnu intereses lokā ir jautājumi par kontracepciju un drošu seksu. Pēdējā laika aktualitāte ir arī atkarību jautājumi un sekstings – seksuāla rakstura ziņu un attēlu sūtīšana, izmantojot mobilo telefonu.
Mūsu nodarbības nav lekcijas – vienas, neapstrīdamas gudrības sludināšana pretī nerunājošiem klausītājiem. Mūsu nodarbības ir veidotas tā, lai tiktu rosināta dalībnieku pašu viedokļu izteikšana, problēmjautājumu izvirzīšana, dažādu argumentu meklēšana un izvērtēšana. Tiek izmantotas dalībniekus iesaistošas mācību metodes, kas nodrošina ikviena klātesošā aktīvu līdzdalību.
Mūsuprāt, ir jauniešiem jāļauj veidot pašiem savus argumentus un viedokļus par seksuālo attiecību veidošanu. Tieši tā mēs spējam viņus pasargāt no seksuālās vardarbības ģimenēs, izglītības iestādēs, uz ielas un vienaudžu uzspiesta viedokļa rezultātā. Ar jaunajiem cilvēkiem ir jārunā par to, ko viņi redz sev visapkārt, un jāļauj bez pareizā vai nepareizā viedokļa uztiepšanas veidot pašiem savu attieksmi pret notiekošo, jāļauj pašiem apzināties savu kā personības vērtību. Tā kā mūsu piedāvātās programmu tēmas ir saskaņā ar Latvijas izglītības standartos noteikto mācību stundās apskatāmo tēmu loku, tad šeit varam piebilst, ka par garīgumu un tikumību, kā šajos standartos noteikts, tiek runāts pārdesmit reižu biežāk.
Kurš par to visu maksā?
Vecāki, skolas, pašvaldības. Jā, nodarbības skolās ir pakalpojums, ko varam piedāvāt tikai par maksu. “Papardes zieds” piesaista līdzekļus citu savu projektu īstenošanai, nemitīgi izstrādājot projektu pieteikumus, meklējot tiem iespējamos atbalstītājus. Piedalāmies atklātos konkursos, vienlīdzīgi konkurējot ar visām pārējām nevalstiskajām organizācijām gan Latvijā, gan Eiropas mērogā. Pēdējais apstiprinājums, ko saņēmām iesniegtajam projektam, bija konkursā, kurā iesniegto un atbalstīto projektu attiecība bija 1:11. Īstenojam Eiropas Komisijas, Latvijas Sabiedrības integrācijas fonda administrētos un citu ārvalstu donoru finansētos projektus.
Mūsu projekta mērķa grupas ir tepat, Latvijā, dzīvojošie cilvēki. Mūsu projekti risina tādas sabiedrības veselības problēmas, kam ne valsts, ne pašvaldības līdzekļi līdz šim nav paredzēti vai arī ir ļoti ierobežotā apjomā. Piemēram, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un viņu seksualitāte, reproduktīvās tiesības un veselība, prostitūcijā iesaistītās sievietes un HIV/AIDS, veselības kaitējuma mazināšana ieslodzījumu vietās.
Kas ir “Papardes zieds”?
Mēs esam biedru organizācija. Šobrīd tas ir 51 biedrs. Aktīva biedrības darbā ir padome, kurā brīvprātīgi un nesavtīgi strādā dažādu jomu profesionāļi: ginekologi, juristi, ārsts-dermatovenerologs un citi. Organizācijas ikdienas darbu nodrošina birojs, kurā šobrīd strādā 5 pilna laika un 12 nepilna laika darbinieki. Darbinieku vidū ir mediķi, pedagogi, sabiedrības veselības speciālisti, 7 darbiniekiem ir dažāda vecuma bērni. Dažādu projektu īstenošanai piesaistām arī citus speciālistus – no Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes, kā arī brīvprātīgos – gan jauniešus, gan dažādu jomu speciālistus.
Iveta Ķelle, biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja
Dr.psych. Ieva Stokenberga, Latvijas Universitātes pētniece, biedrības “Papardes zieds” padomes locekle
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
