Drošības izpratne daudziem saistās galvenokārt ar fizisko drošību, savukārt digitālās vides pieaugošajā ietekmē – ar ierobežojumiem internetā, taču pamatā tā ir spēja saprast, atpazīt savas un citu robežas, cienīt tās un zināt, kur meklēt palīdzību. Tagad, kad arvien vairāk jauniešu iepazīstas un attiecības veido digitālajā vidē, turpat arī iegūst informāciju un mācās, tieši drošība internetā, personīgās robežas un cieņpilnas, drošas attiecības ir temats, kam jauniešu vidū jāpievērš pastiprināta uzmanība. Statistika rāda, cik dziļas emocionālas pēdas var atstāt vecumam neatbilstošs saturs, dziļviltojumi un vienaudžu spiediens. Taču šos riskus var mazināt ar izglītību, sarunām un atbalstu, palīdzot jauniešiem saprast, kas ir piekrišana attiecībām, zināt savas robežas un spēt tās sargāt.

Digitālajā vidē pieaug negatīvā pieredze

Digitālā drošība kļūst arvien lielāka problēma ikvienam, taču jaunieši digitālajā vidē pavada visvairāk laika. Internetu viņi izmanto gan saskarsmei, gan izklaidei, gan informācijas iegūšanai. Katrā šajā jomā negatīvās pieredzes riski pieaug, īpaši tad, ja digitālā pratība nav izkopta. Latvijas Drošāka interneta centra (drossinternets.lv) projekts “Bīstamā draudzība internetā” atklāja, ka 20% bērnu un jauniešu ar pavedināšanu saskārušies tiešsaistē [2022].

Ir svarīgi pievērst uzmanību vairākiem aspektiem un izvērtēt, ar kādu informāciju digitālajā vidē dalīties ne tikai savā lietotāja profilā, bet arī saziņā ar citiem. Papildus ir būtiski apsvērt šādus jautājumus:

1. Cik pārliecināts es esmu par tā cilvēka identitāti, ar kuru sazinos?
2. Kādu un cik uzticamu saturu es lietoju?
3. Kā mani ietekmē saturs, ko digitālajā vidē lietoju?
4. Vai es jūtu savas robežas un spēju atpazīt spiedienu, manipulāciju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa jauniešu, saskaroties ar sev neatbilstošu saturu, jūt ietekmi uz emocionālo veselību un teju 40% ir piedzīvojuši situāciju, kad informācija par viņiem izplatīta bez piekrišanas^[1]. Nesenie notikumi pasaulē un mākslīgā intelekta sasniegumi ir aktualizējuši arī problēmas, kas saistītas ar seksuālu saturu, piekrišanu ar to saskarties, galu galā tikt izmantotiem tā izstrādē. Amerikas tehnoloģiju uzņēmuma Thorn^[2] veiktais pētījums atklāj, ka ceturtdaļa jauniešu ir saņēmusi nepiedienīgas ziņas vai seksuālu bilžu pieprasījumu pirms pilngadības, bet 10% jauniešu ir saskārušies ar intīmu attēlu dziļviltojumu izmantošanu vai izstrādi.^[3] Pēdējos gados tādu pārkāpumu skaits ir audzis vairākus tūkstošus reižu. Šīs darbības ir vardarbīgas un krimināli sodāmas.

Ar vienu “jā” nekas nebeidzas

Tieši jaunieši ar zemu izglītību un nepilnīgu izpratni par personiskajām robežām un piekrišanu saskarsmei biežāk kļūst par seksuālās vardarbības upuriem kā digitālajā vidē, tā realitātē. Daudzviet pasaulē tiek uzskatīts, ka piekrišana ir pašsaprotama, ja cilvēki ir attiecībās, taču tā nav. Piekrišana nebeidzas ar vienu “jā” – tā ir pastāvīga komunikācija, kas ir drošu attiecību pamats. Turklāt runa ir ne tikai par intīmām attiecībām jeb seksu, bet arī par skūpstiem un apskāvieniem, par kopbilžu publicēšanu un citādu dalīšanos ar personīgo un citu informāciju.

Jāuzmanās ne tikai no svešiniekiem

Ir pierasts dzirdēt atgādinājumus, ka jāuzmanās no svešiniekiem, taču daudz biežāk otra personīgās robežas pārkāpj tieši pazīstami cilvēki. Neatkarīgi no tā, vai tas ir draugs, jaunietim simpātisks cilvēks vai partneris, ir jāapgūst spēja atpazīt tādus neveselīgus emocionālo attiecību elementus kā greizsirdība, kontrole un manipulācija. “Jā”, kas pateikts spiediena ietekmē, nav patiesa piekrišana. Tai jābūt skaidrai un brīvprātīgai, un tā nozīmē, ka jebkurā brīdī var pateikt “stop”, nebaidoties no sekām.

Mums jārunā skaļi, lai jaunieši klusumā necieš

Jauniešu drošībai īpaši svarīga ir savlaicīga un saprotama informācija par savu ķermeni, personiskajām robežām un tiesībām. Ja pieaugušie klusē, jaunieši informāciju iegūst internetā, var just kaunu un par šo tēmu nerunāt. Tas var radīt sagrozītu priekšstatu par realitāti. Projekts “Runā?!” ir radīts tam, lai klusumu pārtrauktu. Saruna par drošību seksuālās un reproduktīvās veselības kontekstā ir saruna nevis tikai par veselību vai kontracepciju, bet arī par digitālo pratību, piekrišanas kultūru un drosmi iestāties par sevi tur, kur robežas tiek pārbaudītas nepārtraukti.

^[1] OECD, 2025

[https://www.oecd.org/en/publications/how-s-life-for-children-in-the-digital-age_0854b900-en/full-report/introduction-and-main-findings_67c79516.html]

^[2] Tehnoloģiju uzņēmums, kas izstrādā risinājumus, kas pasargā bērnus no seksuālās vardarbības

^[3] “Thorn”, 2025 [https://internetsafety101.org/statistics/online-child-exploitation-abuse-statistics/]