Skolās vairs netiek mācīta veselības mācība – seksuālās un reproduktīvās veselības (SRV) tēmas daļēji mācību saturā ietvertas dabaszinātņu un sociālajā blokā. Lai jauniešiem par šo tematu sniegtu pilnvērtīgu informāciju, skolas un pašvaldības var papildu resursus atvēlēt nodarbībām, kādas rīko arī “Papardes zieds”. Kā vājas zināšanas par SRV izpaužas? Par to stāsta ginekoloģe, dzemdību speciāliste Anna Kornete un dermatologs, venerologs Artūrs Kaļva.
Nezina pat pamatlietas
Sarunas un informācijas iegūšanu par SRV, bieži apgrūtina kauns, bailes un nepietiekamas zināšanas, taču sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums par veselību kopumā. Dermatologs Artūrs stāsta: “Ir tāda sajūta, ka cilvēkiem vispār nav izpratnes par savu ķermeni. [..] Viņi nesaprot, kā ķermenis strādā, kādi orgāni viņiem ir.” Tas atspoguļojas arī ginekoloģes Annas pieredzē: “Trūkst izpratnes par menstruālo ciklu. Meitenēm grūti atbildēt uz jautājumu, kāds ir viņu menstruālais cikls. Tā ir pamatlieta.” Rezultāts ir dzimumdzīve ar vairākiem partneriem bez kontracepcijas, inficēšanās ar seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI) un neplānota grūtniecība, un cēlonis ir zināšanu trūkums.
Vieglprātība vai nespēja situāciju izvērtēt?
Dermatologs uzsver: lai darbotos profilaktiski, vajag, lai cilvēki savu veselību apzinās kā vērtību. Taču vizīti pie ārsta daudzi velk garumā. “Pēc sešiem mēnešiem saka – es domāju, ka pāries. [..] STI simptomi, kas traucē, ir tikai sākumā, pēc tam tie mazinās, bet infekcija jau nekur nepazūd.” Hroniskie iekaisumi var veicināt citas saslimšanas, turklāt tāds cilvēks var inficēt citus. Ginekoloģes pieredzē vairāk iezīmējas pacientu neapdomība: “Tāda risku neizvērtēšana. [..] Neplānota rīcība jaunībā var novest pie tā, ka ir grūtāk tikt pie grūtniecības, pie vēlamā rezultāta – vesela bērniņa. Viss sākas ar zināšanu trūkumu.” Tāpat jauniešiem Latvijā ir grūti pieejama kontracepcija.[1]
Mīti joprojām pastāv
Ginekoloģe Anna stāsta: “Kad jautāju, vai izmanto kontracepciju, atbilde ir nē, un beigās izrādās, ka prezervatīvu tomēr lieto. Trūkst izpratnes, ka arī prezervatīvs ir kontracepcija. [..] Citi atbild, ka izmanto pārtraukto dzimumaktu.” Izplatītākais mīts viņas praksē ir par kontracepcijas tabletēm un hormonālajām spirālēm – tās veicinot svara pieaugumu. Bet dati apliecina, ka iemesli ir citi, un bieži tas saistās ar to dzīves periodu, kad šī kontracepcijas metode tiek izmantota.[2]
Trūkst zināšanu arī par to, kā var inficēties ar STI. Cilvēki joprojām domā, ka HIV var iegūt skūpstoties vai no oda koduma. Dermatologa-venerologa Artūra kabinetā pacienti bieži vien ir neizpratnē par to, kā varējuši inficēties. Viņaprāt, mītu izplatību jauniešu vidū veicina lietotne “TikTok”, kuras saturu traucē izvērtēt gan izglītības trūkums, gan nepietiekamas kritiskās domāšanas spējas. Tāpat viņš uzsver, ka vairāki jautājumi tiek aktīvi politizēti, un tā rodas arvien vairāk mītu, pieaug dažādi aizspriedumi un tiek kavēta rīcība, kā SRV visaptveroši uzlabot.
Kā uzlabot demogrāfisko situāciju?
Daudz ikdienas izvēļu un citu faktoru, piemēram, uzturs, miegs, stress, ietekmē mūsu veselību gan šodien, gan nākotnē. Nepieciešams uzlabot veselībpratību kopumā, jo tās trūkums rada dažādas veselības problēmas, kas ne tikai ietekmē dzimstību, bet arī samazina dzīvildzi. “Vēlāk ir tāds pats robs zināšanās, kā plānot grūtniecību,” saka ginekoloģe Anna. Ja iegūt informāciju skolā vai mājās neizdodas, ir saraksts ar vietām, kurās var tikties ar jaunietēm draudzīgiem ginekologiem.[3] Būtiski ir arī sniegt atbalstu tām nepilngadīgajām un citām grūtniecēm un jaunajām māmiņām, kam iestājusies neplānota grūtniecība: “Lai tas nebūtu murgs, pēc kura nekad vairs negribas nevienu bērnu.”
Viņa atzinīgi vērtē Dzemdību nama fonda un Latvijas Vecmāšu asociācijas darbību, kā arī Nacionālā veselības dienesta nodrošināto valsts samaksāto kontracepciju sociālā riska grupām. Anna pievēršas vērtībām: “Bērni ir dārgums – tā ir mūsu vērtība, nākotne.” Arī ģimenes kā vērtības apziņa ir svarīga demogrāfijas uzlabošanai, bet liels darbs vajadzīgs mājās, jo skolai vai vizītei pie ārsta tajā ir maza ietekme. Demogrāfijas uzlabošanai vajadzīgs ilgs laiks, un tas ir sarežģīti. “Labs lēmums šodien nesīs rezultātu tikai pēc daudziem, daudziem gadiem. [..] Mums vajadzētu ieguldīt darbu skolēnos, jo rezultātu tas dos pēc 10–15 gadiem,” uzsver dermatologs-venerologs Artūrs.
Veselīgas attiecības un seksualitāte
SRV izglītības kontekstā nedrīkst aizmirst par attiecībām un seksualitāti. Veselīgas attiecības, atvērta saruna par labsajūtu, veselību un piekrišanu dzimumattiecībām ir ļoti svarīga. Nīderlandē pētījums par 16–24 gadus veciem jauniešiem atspoguļo to, ka prezervatīvu izmantošanu visvairāk ietekmē partnera uzskati. Īpaša uzmanība jāpievērš arī seksualitātei. Publiskajā telpā trūkst sarunu par seksu un seksualitāti. To vajag normalizēt. Artūrs uzsver: “Mums visiem piemīt seksualitāte. [..] Tā ir daļa no mums.”
Noderīgi
- Meitenēm no 14 līdz 18 gadiem ir pieejama valsts samaksāta vizīte pie ginekologa, kur trūkstošās zināšanas var iegūt.
- Līdz 24 gadiem valsts finansē seksuāli transmisīvo saslimšanu analīzes.
- Jauniešiem draudzīgo ginekologu saraksts.
[1] “Contraception Policy Atlas”, 2025, EPF
[2] Pegington M, French DP, Harvie MN. Why young women gain weight: A narrative review of influencing factors and possible solutions. Obesity Reviews. 2020;21:e13002. https://doi.org/10.1111/obr.13002
[3] Jauniešiem draudzīgo ginekologu saraksts, “Papardes zieds”