Visi būtu ieguvēji, ja mūsu bērniem un jauniešiem tiktu nodrošinātā konsekventa izglītošana par seksuālo un reproduktīvo veselību, kas, kopš skolās vairs nav veselības mācību stundu, netiek īstenota. Taču īpaši svarīgi, lai jautājumi par higiēnu, ķermeni, robežām, seksualitāti, masturbāciju un dzimumattiecībām jau kopš mazotnes, atbilstoši vecumam un intelektuālās attīstības līmenim, regulāri tiktu pārrunāti ar cilvēkiem, kam ir garīga rakstura traucējumi (GRT).
Viņu izglītošana par šiem jautājumiem šobrīd notiek tikai pēc skolu, kas strādā ar speciālām programmām, dienas aprūpes centru vai sociālās aprūpes centru iniciatīvas.
Jau gandrīz 20 gadus vadu biedrību “Cerību spārni”, kura sniedz pakalpojumus gan dienas aprūpes centrā bērniem un pieaugušajiem ar GRT, gan divās grupu mājās, kur dzīvo pieaugušie ar GRT, gan sociālajā uzņēmumā. Arī manai meitai ir vidēji smaga garīga atpalicība. Līdz ar to esmu redzējusi, kādas sekas ir seksuālās izglītības trūkumam cilvēkiem visās vecuma grupās ar dažādiem garīga rakstura traucējumiem.
Ja veseliem bērniem un jauniešiem, lai viņi saprastu un, cerams, ņemtu vērā, svarīgas lietas par ķermeni un seksualitāti, var izskaidrot pāris reizēs, tad darbā ar cilvēkiem, kam ir GRT, sarunas par seksuālo un reproduktīvo veselību kopš skolas vecuma nepieciešamas bieži un regulāri. Pētījumi rāda, ka cilvēkiem ar GRT ir par trīs reizes lielāks risks tikt seksuāli izmantotiem, nekā viņu vienaudžiem bez traucējumiem. Tāpat izpētīts, ka jaunietes ar GRT daudz biežāk paliek stāvoklī un nākamā grūtniecība iestājas ātrāk nekā jaunietēm, kurām nav GRT.
Saprotot, cik svarīga ir visu apkārtējo spēja runāt par intīmām lietām un atbildēt uz cilvēku ar GRT tiešajiem jautājumiem, jau vairākus gadus cieši sadarbojamies ar biedrību “Papardes zieds”, kas nodrošina īpaši pielāgotus nodarbību ciklus bērniem un jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem, viņu vecākiem un darbiniekiem, kas ar viņiem strādā. Pati kā mamma jau pirmajās nodarbībās sapratu, cik svarīgi ir, ka vecākiem tiek dota iespēja savā starpā pārrunāt, kā katrs reaģē, kad bērns sāk masturbēt, ko viņam teikt, ja viņš to dara publiski, kā skaidrot, ka neviens bez atļaujas nedrīkst pieskarties viņa dzimumorgāniem, un viņš pats nedrīkst šādi aizskart citus, ja nav saņēmis atļauju. Pēc atsevišķām nodarbībām un zinot, par ko lektori runājuši ar bērniem un jauniešiem, sanācām kopā vecāki un darbinieki. Tad jau spējam identificēt daudzas reālas problēmas un kopīgi atrast labākos risinājumus.
Neviens nelolo ilūzijas, ka visi mūsu klienti brīdī, kad sajutīs seksuālas dziņas vai kāds viņiem izteiks piedāvājumu stāties dzimumattiecības, atcerēsies visu, kas izrunāts par drošību un izsargāšanos. Bet daļai būs palicis prātā, ka vajag vismaz kādam pajautāt, kā būtu labāk rīkoties. Mums grupu mājā un dienas aprūpes centrā veidojas pāri, bet pieredze liecina, ka attiecības nemēdz būt noturīgas. Ļoti bēdīgi, ja meitene paliek viena ar bērniņu, bet īpaši skumji, ja tas notiek ar meiteni, kurai ir GRT. Kāda mūsu kliente, kurai bija paaugstinātā vēlme pēc seksuālām attiecībām, ļoti gaidīja savu mazuli, kaut arī attiecības ar bērna tēvu neizveidojās. Bet, kad mazulis piedzima, sieviete par viņu neizradīja nekādu interesi. Ja cilvēki nespēj veidot noturīgas attiecības un parūpēties par bērniņu, glābt situāciju var tikai zināšanas par drošu seksu un efektīva kontracepcija. Jārēķinās, ka cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem visbiežāk ļoti raksturīgi ir tas, ka viņi nespēj plānot, organizēt savu ikdienu, nespēj izvērtēt, kas viņiem vajadzīgs. Tāpēc ir tik svarīgi, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, uzsākot seksuālas attiecības, jau zina, ko pajautāt, un darbinieki var atbildēt, iedot prezervatīvus vai pierakstīt un aizvest pie ārsta.
Pirms laika grupu mājā pamanījām, ka divas meitenes fotografējušās kailas un sūtījušas savas bildes kādam puisim. Kad runājām par to, redzējām, cik liels naivums ir viņu uzskatos. Viņas stāstīja, cik draudzīgi puisis runājis, un viņām jau neesot grūti nofotografēties un aizsūtīt tādas bildes. Cilvēki ar GRT patiešām ir pakļauti ļoti augstam riskam, ka viņus var izmantot, jo viņus ir viegli pierunāt uz dažādām darbībām.
Daudziem ir vēlme pēc attiecībām, ne visiem, bet daudziem – arī pēc seksuālām attiecībām, teju visiem – pēc pieskārieniem, pieglaušanās. Kad pirms vairākiem gadiem mācīju kādu meiteni, kā no autobusa pieturas aiziet līdz mājām, pa gabalu redzēju, ka piestāj puisis uz motocikla un viņu uzrunā. Meitene bija tik priecīga, tā atplauka, ka sapratu – viņai nemitīgi jāatgādina, ka nedrīkst doties līdzi svešiem cilvēkiem, nedrīkst svešiniekiem ļaut sev pieskarties. Ja par šādiem jautājumiem regulāri runā kopš bērnības, tiem, kam ir garīga rakstura traucējumi, bet intelekts saglabāts, kaut kas vienmēr paliek atmiņā.
Vecāki nereti kļūdās, ļaujot bērniem ar garīgu atpalicību nokārtot savas vajadzības ārā jebkurā vietā. Bērniem ar dažiem autiska spektra traucējumiem ir vēlme allaž staigāt kailiem. Ja vecāki to akceptē, bērns pierod, ka var publiski atkailināties, bet tas kādā situācijā var izprovocēt seksuālu vardarbību pret viņu. Tāpat seksuāli vardarbīgi var būt arī paši jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem. Ja cilvēks nesaprot, kas tas par uzbudinājumu, ko viņš izjūt, ko ar to visu darīt, sekas var būt uzmākšanās citiem un arī seksuāla vardarbība. Tiem, kam var paskaidrot, jau no mazotnes jāskaidro, kas notiek ar viņa ķermeni, kā ir pareizi rīkoties katrā situācijā.
Kopš esam apmācīti, daudzas lietas, kas saistītas ar klientu seksualitāti, spējam atrisināt paši. Piemēram, dienas aprūpes centrā cenšamies lieki neprovocēt savu klientu seksuālās dziņas, tāpēc no rītiem saveicināmies tā, ka apskāviens ir no sāna un mums nav saskarsmes ar erogēnajam zonām. Nesen atvērtajā grupu mājā Cēsu novada Sparē jau dzīvo deviņi jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem. Tagad kopā ar biedrību “Papardes zieds” tiek organizētas nodarbības par seksuālo un reproduktīvo veselību ne tikai viņiem un mūsu darbiniekiem, bet arī Spāres speciālās skolas bērniem un viņu vecākiem. Daudzi bērni, kas nāk uz nodarbībām “Cerību spārnos”, pēc speciālās programmas mācās Mores skolā. Arī tur bērniem notiek nodarbības. Bet šādām regulārām nodarbībām vajadzētu būt nodrošinātām visiem bērniem un jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem visā Latvijā.
Šoruden biedrība “Papardes zieds” projekta “Jauniešu ar garīga rakstura traucējumiem seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību aizstāvība 2021. gadā” (Sabiedrības integrācijas fonda projekts) veica pētījumu, kur intervēja jauniešus ar GRT un darbiniekus, kas ar viņiem strādā, sniedzot gan sabiedrībā balstītus pakalpojumus, gan aprūpi institūcijās. Pētījums parāda, cik daudz problēmu jauniešiem ar GRT rodas tieši seksualitātes, kas piemīt katram cilvēkam, izpausmju dēļ. Daudzas no šīm problēmām nav atrisināmas. Bet regulāra izglītošana par seksuālo un reproduktīvo veselību jau kopš skolas vecuma, kas būtu pielāgota katra bērna ar garīga rakstura traucējumiem uztveres īpatnībām un vecumam, tāpat – nodarbības viņu vecākiem un pedagogiem, mazinātu iespējamās negatīvās sekas nākotnē.
*Oriģinālraksts publicēts portālā www.delfi.lv 2021. gada 19. oktobrī.
Raksts “Eva Viļķina: Jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem. Sekss, vardarbības risks un atbilstoša izglītošana” ir sagatavots ar Sabiedrības ingrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta “Eva Viļķina: Jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem. Sekss, vardarbības risks un atbilstoša izglītošana” saturu atbild biedrība “Papardes zieds”.
#NVOfonds2021