To, kāpēc kādai sievietei krampji var būt izteiktāki, ietekmē dažādi faktori: iedzimtība, sāpju slieksnis un tādas situācijas kā endometrioze, adenomioze, dzemdes mioma, iegurņa iekaisuma slimība. Menstruāciju krampji, ja vien pamatā tam nav kāda no pieminētajām slimibām, mēdz mazināties līdz ar vecumu un bieži vien uzlabojas pec dzemdībam. Menstruāciju krampji (dismenoreja) ir pulsējošas vai krampjveida sāpes vēdera lejasdaļā. Daudzām sievietēm menstruāciju (mēnešreižu) krampji ir tieši pirms mēnešreizēm un/vai to laikā. Krampji var radīt diskomfortu vai būt ļoti sāpīgi. leteicama ginekologa konsultācija, ja menstruāciju krampji katru mēnesi traucē ikdienas gaitas un/vai sūdzības pakāpeniski pastiprinās.
