Sensoa karogu sistēma: kā reaģēt uz bērnu un jauniešu seksuālo uzvedību. Metodiskā materiāla anotācija
Karogu sistēmas metodiskais materiāls[1], turpmāk tekstā arī – Grāmata, ir paredzēts apmācītiem un atbilstoši kvalificētiem lietotājiem. Materiālu var izmantot seksuāli kaitējošas uzvedības atpazīšanai, novērtēšanai un atbilstošas reakcijas plānošanai.
Kā jebkura tipoloģija un novērtēšanas sistēma, un atbilstošas rīcības modeļu ieteikumi, Grāmata nevar ietvert visus dzīvē iespējamos gadījumus un nevar aizstāt vai ierobežot lietotāja kritisku, faktos, pieredzē, kompetencēs un Latvijas tiesību aktos balstītu individuāla gadījuma izvērtēšanu.
Karogu sistēmu nevar piemērot personas bez atbilstošām priekšzināšanām vai bez speciālas apmācības. Lietotāju apmācību nodrošina biedrības “Papardes zieds” speciāli šim nolūkam rīkotajos semināros.
Lai izmantotu Karogu sistēmu, lietotājam ir jābūt zināšanām par normālu un veselīgu bērna seksuālās attīstības gaitu, kā arī par novirzēm no tās. Lietotājam jāspēj identificēt robežas pārkāpjošu seksuālo uzvedību, jābūt pietiekami attīstītai empātijai saistībā ar seksualitāti, jābūt prasmei komunicēt ar visām iesaistītajām personām un spējai sniegt informāciju un nodrošināt izglītību par seksualitātes jautājumiem, spējai strādāt ar personīgām un psiholoģiskām robežām, prasmei sniegt atbalstu vecākiem, jāspēj orientēties kultūru atšķirībās, jāatpazīt signāli, kas iespējami norāda uz neatbilstošu izturēšanos pret bērniem, vardarbību ģimenē, tostarp seksuālu vardarbību pret bērniem, jāatpazīst riski, jāspēj tos novērtēt un atbilstoši rīkoties.
Grāmata ir tulkota no angļu valodas un izstrādāta Beļģijā. Grāmatas 2. pielikumā ietvertie zīmējumi un gadījumu apraksti palīdz lietotājam novērtēt un apspriest (ne)pieņemamu seksuālo uzvedību bērnu un jauniešu vidū un attiecībā uz viņiem.
Gadījumu apraksti, zīmējumi, situāciju novērtējums un iespējamās atbildes reakcijas ievietotas diskusiju rosināšanai mācību semināros un Karogu sistēmas piemērošanas praktizēšanai, tajos ir norādīts viens no iespējamiem novērtējuma rezultātiem un atbildes reakcijas. Konkrētās situācijas novērtējums var atšķirties no situācijas interpretācijas, konteksta, valsts tiesību aktiem, organizācijas politikas un piemērotāja pieredzes.
Nekas no uzrakstītā nav jāpieņem kā absolūta patiesība, jo praksē iespājamās situācijas ir izvērtējamas individuāli, ņemot vērā ne tikai grāmatā ietverto metodiku, bet arī lietotāja zināšanas, pieredzi, ierobežojumus, vidi, kontekstu un bērna vislabākās intereses.
Pieredze liecina, ka arī dažādu jomu profesionāļiem mēdz būt ļoti atšķirīgs vienas un tās pašas situācijas un atbilstošākās atbildes reakcijas novērtējums. Piemēri un iespējamās atbildes reakcijas nav adaptētas Latvijas tiesību sistēmai. Risinot reālās dzīves gadījumus, Karogu sistēmas piemērotājam, iespējams, būs nepieciešamas konsultācijas ar citiem speciālistiem un savas profesionālās kompetences robežās atbildes reakcijās jābalstās Latvijas tiesību aktos.
Ņemot vērā to, ka Latvijas Republikas tiesībsargs ir veicis Karogu sistēmas metodiskajā materiālā ietverto piemēru izvērtēšanu pēc to atbilstības Latvijas nacionālajiem tiesību aktiem, “Papardes zieds” šim metodiskajam materiālam pievieno atsevišķu piemēru gadījumā veikto juridisko izvērtējumu atbilstoši Latvijas tiesību aktiem.
2. pielikuma “Situācijas un attēli” 3.5 piemērs.
Attēlotajai situācijai ir piešķirts dzeltenais karogs, kas, kā izriet no Karogu sistēmas grāmatas, ir “mēreni transgresīva” uzvedība, par kuru nav jāinformē vecāki[1]. Karogu sistēmas grāmatā Dzeltenā kategorija ir piešķirta tādēļ, ka bērns pornogrāfijas materiālus ir padarījis publiski redzamus citiem, un profesionālim jānorāda bērnam, ka bērnam pornogrāfija būtu jāskatās tādā veidā, lai citi to neredzētu.
Tiesībsargs norāda, ka šāds profesionāļa ieteikums pārkāptu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.panta otrajā daļā un Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 4.panta otrajā daļā noteikto. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.panta desmitajā daļā noteikto vainīgās personas (kuras pieļāva pornogrāfisko materiālu pieejamību bērniem) saucamas pie likumā noteiktās atbildības.
2. pielikuma “Situācijas un attēli” 4.5 piemērs.
Karogu sistēmas grāmatas 42. lappusē un 2.pielikuma 4.5 piemērā norādītais, ka bērns drīkst tiešsaistē demonstrēt savus dzimumorgānus vai veikt dzimumaktu, var radīt pārkāpumus, kas ietverti Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.panta piektajā daļā, Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 4.panta otrajā daļā, kā arī Krimināllikuma 166.panta otrajā daļā.[2]
2.pielikuma “Situācijas un attēli” 1.8 piemērs.[3]
Šajā piemērā, iespējams, darbinieks ir veicis darbības, kurās saskatāmas Krimināllikuma 160.panta[4] ceturtās daļas noziedzīgā nodarījuma pazīmes.[5] Par nodarījumu nekavējoties jāinformē Valsts policija.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.panta 5.punkts sniedz seksuālās izmantošanas definīciju — jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu nolūkā sniegt vai gūt seksuālu stimulāciju vai seksuālu apmierinājumu, vai citādu labumu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kurš sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās attiecībā pret upuri ar fizisku kontaktu vai bez šāda kontakta ar bērna ķermeni, tai skaitā pakļaujot bērnu citu seksualitātei vai izmantojot informācijas vai komunikāciju tehnoloģijas. ANO Bērnu tiesību komiteja Vispārējā komentārā par bērna tiesībām būt brīvam no visu veidu vardarbības ir norādījusi, ka bērnu seksuālā izmantošana ir bērna pamudināšana vai piespiešana iesaistīties prettiesiskās vai psiholoģiski kaitējošās seksuālās darbībās. Bērnu savstarpējās seksuālās darbības netiek uzskatītas par seksuālo izmantošanu, ja bērni ir sasnieguši dalībvalstī noteikto vecumu, ar kuru var stāties seksuālās attiecībās. [6]
Atbilstoši Krimināllikuma komentāros paustajām atziņām saskaņā ar Krimināllikumu Latvijā bērnam dzimumbriedums iestājas, sasniedzot 16 gadu vecumu, un bērns var dot piekrišanu seksuāla rakstura darbībām tikai no 16 gadu vecuma.[7]. Ir svarīgi nodalīt jēdzienus – bērna “labprātīga iesaiste” no “bērna piekrišanas”. Vērtēt to, vai seksuālās darbības ir notikušas “labprātīgi”, ir Valsts policijas uzdevums kriminālprocesa ietvaros, lai varētu atbilstoši kvalificēt noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 159., 160. vai 161.panta. Taču bērns jebkuros apstākļos nevar dot savu piekrišanu dzimumaktam vai citām seksuāla rakstura darbībām, pirms viņam ir iestājies dzimumbriedums. Tādēļ par bērniem atbildīgās personas nedrīkst uzskatīt, ka seksuālas attiecības starp bērniem, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu, būtu pozitīvas un atbalstāmas. Bērni, kuri nav sasnieguši 14 gadu vecumu (saskaņā ar Krimināllikumu – mazgadīgi[8]), sava vecuma dēļ atrodas bezpalīdzības stāvoklī un nevar saprast ar viņiem izdarīto darbību raksturu un nozīmi vai nav varējuši tām pretoties.[9] Šajos gadījumos, ja bērns norāda, ka attiecības ir notikušas labprātīgi, ar to būtu jāsaprot, ka attiecības nav notikušas pret cietušā bērna gribu, bet gan izmantojot viņa bezpalīdzības stāvokli. [10]
2. pielikuma “Situācijas un attēli” piemēri, kuros attēloti 14 gadu vecumu nesasnieguši bērni.
Daži piemēri no 2. pielikuma “Situācijas un attēli”, kuros attēloti 14 gadu vecumu nesasnieguši bērni (mazgadīgi Krimināllikuma izpratnē), tiesībsarga ieskatā ir izvērtējami citādi, kā tos ir izvērtējuši grāmatas autori.
Pieaugušajiem, kuri ir atbildīgi par bērniem, ir jāsargā bērni no agrīnas seksuālu attiecību uzsākšanas. Karogu sistēmas grāmatā ietvertie ieteikumi pedagogiem, profesionāļiem vai vecākiem nodrošināt mazgadīgiem bērniem, kuri savstarpēji nodarbojas ar seksuāla rakstura darbībām, iespēju “eksperimentēt privātā telpā”[11], normalizēt bērna iesaisti “seksuālās spēlēs”, vai “izmēģināt citus seksa veidus” ir pretrunā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 15.panta otrajā daļā paredzētajām bērna tiesībām tikt pasargātam no seksuālās pavedināšanas.
Piemēros 1.8; 2.7, 2.8 minētās sistuācijas ir gadījumi par kuriem jāziņo Valsts policijai, jo tajos saskatāmas noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību pazīmes.
Profesionāļiem, darbā ar bērniem konstatējot, ka bērns ir cietis no seksuālas pavedināšanas[12] vai izmantošanas, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.panta pirmo daļu ir pienākums nekavējoties ziņot policijai. Saskaņā ar panta otro daļu veselības aprūpes un izglītības iestāžu darbinieki, sociālo pakalpojumu sniedzēji, policijas darbinieki, valsts un pašvaldību amatpersonas un darbinieki, kā arī citas personas, ar kuru darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses un kuras zina par bērna tiesību pārkāpšanu un par to nav ziņojušas šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, par neziņošanu saucamas pie disciplinārās atbildības vai citas likumā noteiktās atbildības. Konstatējot iespējamu bērna seksuālu izmantošanu, profesionāļiem nav jāizvērtē bērna vai pieaugušā seksuālā uzvedība. Notikušā izvērtēšanu veic Valsts policija kriminālprocesa ietvaros.
Tiesībsargs par neatbilstošu normatīvajam regulējumam saskata ieteikumu profesionālim konsultēt darbinieku, kurš ir pastrādājis seksuālu vardarbību pret bērnu, kā viņam turpmāk būtu jārīkojas darbā ar bērniem[13]. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta piektās daļas otro punktu personām, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, ir aizliegts turpmāk strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni. Saskaņā ar tā paša panta septīto daļu, ja ir pamatotas aizdomas vai iestādes vadītāja, darba devēja vai pasākuma organizatora rīcībā ir informācija par to, ka darbinieki pieļāvuši bērna tiesību pārkāpumus vai pret tiem uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu pret bērnu, iestādes vadītājs, darba devējs vai pasākuma organizators nodrošina, ka attiecīgie darbinieki tiek atstādināti no amata pienākumu pildīšanas līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā. Šādas likuma normas pastāv, lai preventīvi aizsargātu bērnus no cilvēkiem, kuri ir veikuši dzimumnoziegumus.
2. pielikuma “Situācijas un attēli”: 3.7 piemērs.[14]
Konkrētajā situācijā, kad ir zināms, ka notikusi seksuāla vardarbība, nav pieļaujams, ka pedagogs vai cits profesionālis, kas nav speciāli apmācīts un kuram nav piešķirtas atbilstošas pilnvaras, tā vietā, lai nekavējoties iesaistītu Valsts policiju, izvērtē un iztaujā cietušo bērnu par piedzīvoto vardarbību. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas[15] 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu (turpmāk – Direktīva 2011/93/ES) 20.panta 3.punktu dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējamās seksuālās vardarbības vai izmantošanas izmeklēšanā cietušā bērna iztaujāšana (interview) tiek veikta, nepieļaujot nepamatotus kavējumus, tā notiek minētajam nolūkam paredzētās vai pielāgotās telpās, to veic minētajam nolūkam īpaši apmācīti speciālisti, vai ar šādu speciālistu starpniecību, bērna iztaujāšanu skaits ir pēc iespējas mazāks un tās veic vienīgi tad, ja kriminālizmeklēšanas un kriminālprocesa nolūkā tās ir obligāti vajadzīgas. Transponējot Direktīvu Latvijas tiesību aktos, bērna pratināšana par pārciesto noziedzīgo nodarījumu tiek veikta saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 152. un 153.panta noteikumiem.
Arī gadījumos, kad pret bērnu īstenoto seksuālo vardarbību ir veicis cits bērns, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu un tādēļ nav saucams pie kriminālatbildības, atbildīgo personu pienākums ir ziņot par notikušo Valsts policijai. Bērnam, kurš ir cietis no seksuālās vardarbības un atzīts par cietušo kriminālprocesā, saskaņā ar likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3. panta otro daļu un ceturtās daļas 3.punktu ir tiesības uz valsts kompensāciju arī tad, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs saskaņā ar Krimināllikumu nav saucams pie kriminālatbildības. Bērnam saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta pirmo daļu ir tiesības saņemt valsts apmaksātu rehabilitāciju kā bērnam, kurš cietis no vardarbības. Karogu sistēmas grāmatā iekļautajos piemēros, kuros bērns ir cietis no cita bērna vardarbības[16], nav norādīts speciālistu pienākums nekavējoties vērsties Valsts policijā.
2. pielikuma “Situācijas un attēli”: 1.3 piemērs.[17]
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4.panta 1. punktu bērna tiesības tiek aizsargātas, lai sasniegtu sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanos un nostiprināšanos bērnā. Saskaņā ar likuma 23.panta piekto daļu bērnam jāievēro sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi. Dzimumorgānu izrādīšana vai seksuālu darbību veikšana publiskā vietā pārkāpj vispārpieņemtās uzvedības normas, par ko var sekot administratīvā atbildība saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11.panta pirmo daļu. Arī gadījumos, kad bērni sociāli nepieņemamu vai sociāli riskantu uzvedību neveic publiskā vietā, par bērniem atbildīgajai personai ir pienākums reaģēt atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4.panta 1. punktam. Par bērniem atbildīgie pieaugušie nedrīkst pieļaut un atbalstīt tādu bērnu seksuālo uzvedību, kas nebūtu sociāli pieņemama arī starp pieaugušajiem.
[1] “Par dzeltenā karoga situāciju nav nepieciešams informēt vecākus.” Fransa, Erika. Sensoa karogu sistēma: kā reaģēt uz bērnu un jauniešu seksuālo uzvedību. Rīga: Papardes zieds, 2023.gada izdevums latviešu valodā,181.lpp.
[2] Krimināllikuma 166.panta otrajā daļā paredzēts sods par sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšanu, iesaistīšanu, piespiešanu piedalīties vai izmantošanu pornogrāfiskā priekšnesumā vai pornogrāfiska rakstura materiāla izgatavošanā.
[3] Fransa, Erika. Sensoa karogu sistēma: kā reaģēt uz bērnu un jauniešu seksuālo uzvedību. Rīga: Papardes zieds, 2023.gada izdevums latviešu valodā, 136.-137.lpp.
[4] Seksuālā vardarbība.
[5] Valsts policijas 16.10.2023. atbildes vēstule Nr.20/CAnos/62505.
[6] ANO Bērnu tiesību komitejas Vispārējais komentārs Nr. 13 (2011) par bērnu tiesībām būt brīvam no visu veidu vardarbības, 10.lpp. Pieejams: https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2022/08/visparejais-komentars-nr.13_vardarbiba.pdf
[7] U.Krastiņš, V.Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX-XVII nodaļa). Trešais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2022, 497.lpp.
[8] Saskaņā ar Krimināllikuma 11.pantu par mazgadīgu bērnu atzīstams bērns, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
[9] U.Krastiņš, V.Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX-XVII nodaļa). Trešais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2022, 500.lpp.
[10] Latvijas Tiesnešu mācību centra (2017) Tiesu prakse krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kas izdarīti ar nepilngadīgo. 15.lpp.
[11] Fransa, Erika. Sensoa karogu sistēma: kā reaģēt uz bērnu un jauniešu seksuālo uzvedību. Rīga: Papardes zieds, 2023.gada izdevums latviešu valodā, 159.lpp.
[12] Izņemot gadījumus, kad bērns ir sasniedzis 16 gadu vecumu.
[13] Karogu sistēmas grāmatas 2.pielikuma “Situācijas un attēli” 1.8 piemērā ieteikums, kā turpmāk runāt ar bērniem par masturbāciju; 2.7 piemērā ieteikums turpmāk bērnam glāstīt muguru, nevis krūtis.
[14] Fransa, Erika. Sensoa karogu sistēma: kā reaģēt uz bērnu un jauniešu seksuālo uzvedību. Rīga: Papardes zieds, 2023.izdevums latviešu valodā, 166.-167.lpp.
[15] Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes pamatlēmumu 2004/68/TI. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2011/93/oj/?locale=LV
[16] 2.6 piemērs.
[17] Fransa, Erika. Sensoa karogu sistēma: kā reaģēt uz bērnu un jauniešu seksuālo uzvedību. Rīga: Papardes zieds, 2023.izdevums latviešu valodā, 126.-127.lpp.
[1] Fransa E. (2018). Sensoa Karogu sistēma: Reaģēšana uz bērnu un jauniešu seksuāli (ne)pieņemamu uzvedību, Garant Publishers, Somerstraat 13-15, B-2018 Antverpene – Koninnelaan 96, NL-7315 EB Apleldorna, tulkojums latviēsu valodā, Papardes zieds (2023)