Dinamiskā un ar informāciju pārbagātā pasaulē zināšanas par savu ķermeni, personīgajām robežām un drošām attiecībām vairs nav tikai privilēģija vai izvēle — tās ir katra bērna un jaunieša pamattiesības un reizē arī pienākums pret sevi un sabiedrību. Pasaules Veselības organizācijas[1] un OECD dati[2] pierāda, ka visaptveroša sabiedrības izglītošana par veselības tēmām jau no agras bērnības ir efektīvākais instruments vardarbības novēršanai, veselības risku profilaksei un veselīgas personības attīstībai.
2005. gadā no valsts izglītības sistēmas tika izņemta veselības mācība, taču jauniešu vajadzības nekur nepazuda. Pubertāte, ķermeņa pārmaiņas, higiēna, drošība un drošas attiecības joprojām ir aktuālas. Lai aizpildītu izveidojušos izglītības robu, šīs svarīgās funkcijas nodrošināšanu uzņēmies nevalstiskais sektors. Biedrība “Papardes zieds” jau vairāk nekā 30 gadus veic sistemātisku un zinātnē balstītu darbu, strādājot arī ar tādām mērķgrupām, kuras valsts pakalpojumu sistēmai bieži ir grūti sasniedzamas: bērni un jaunieši no attāliem reģioniem, bērni un jaunieši ar attīstības traucējumiem, dažādas citas sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas.
Zinošs bērns ir pasargāts bērns. Daudzām ģimenēm trūkst prasmju, padoma vai drošas vides, lai ar bērniem un pusaudžiem atklāti pārrunātu ķermeņa pārmaiņu, personīgo robežu un higiēnas jautājumus. Talkā nāk biedrība “Papardes zieds”. Tā izglīto un nodrošina vidi, kurā jauniešiem ir iespēja izprast savai veselībai būtiskas tēmas bez kauna vai nosodījuma sajūtas. Zināšanas par ķermeņa un emocionālajām robežām ir arī tiešs profilakses instruments pret vardarbību. Bērns, kurš izprot savas un citu cilvēku robežas, spēj atpazīt pārkāpumus, aizsargāt sevi un savlaicīgi lūgt palīdzību. Šīs zināšanas palīdz jauniešiem pieņemt atbildīgākus lēmumus, veidot cieņpilnas un drošas attiecības, labāk sagatavoties ģimenes veidošanai un vecāku lomai nākotnē.
Ziemeļvalstu[3] un Igaunijas[4],[5] pieredze rāda, ka agrīni sākta, vecumam atbilstoša, zinātnē balstīta un nepārtraukta seksuālās un reproduktīvās veselības izglītošana sniedz ilgtermiņa rezultātus:
- būtisku pusaudžu grūtniecības un seksuāli transmisīvo infekciju (STI) rādītāju samazināšanos;
- laicīgu vardarbības gadījumu atpazīšanu un novēršanu;
- zemāku veselības aprūpes un sociālā budžeta slogu vēlākajos dzīves posmos.
Profilakses matemātika: 1 eiro šodien ietaupa 4 līdz 7 eiro nākotnē.
Saskaņā ar starptautiski atzīto SROI (Social Return on Investment) metodoloģiju[6], katrs profilaksē un izglītībā ieguldītais eiro valsts budžetam nākotnē ietaupa no 3 līdz 7 eiro, kas pretējā gadījumā būtu jātērē seku novēršanai: sociālajiem pabalstiem, medicīniskajai ārstēšanai vai tiesībsargājošo iestāžu resursiem. Turklāt nevalstiskās organizācijas nodrošina efektīvāko pakalpojumu sniegšanas modeli, kurā valsts vai ziedotāju piešķirtie līdzekļi kā pakalpojumi nonāk tieši mērķgrupās, nevis jaunu valsts struktūru uzturēšanā.
NVO kā valsts stratēģiskais partneris
Nevalstisko organizāciju attīstība, tostarp ar mērķtiecīgu publiskā finansējuma atbalstu ir efektīva investīcija valsts ilgtspējā. Nodrošinot stabilu finansējumu un sadarbību starp valsts iestādēm un nevalstisko organizāciju ekspertiem, tiek sekmēta pakalpojumu pieejamība Latvijas iedzīvotājiem, tostarp tiem, kurus valsts dažādu iemeslu dēļ nespēj sasniegt.
Sistemātiskā darbā ar mērķgrupām, kurām šie pakalpojumi ir visvairāk nepieciešami, biedrība “Papardes zieds” ir izstrādājusi unikālu metodoloģiju un vairākus materiālus vieglajā valodā, lai atbalstītu bērnus un jauniešus ar intelektuālās attīstības traucējumiem un sniegtu praktisku palīdzību viņu vecākiem un aprūpes personālam. Kopā biedrības 30 gadu darbības laikā organizācija ir novadījusi vairāk nekā 20 000 nodarbību un izglītojusi vairāk nekā 200 000 jauniešu un profesionāļu (pedagogu, sociālo darbinieku, audžuģimeņu vecāku). Vienlaikus bierība ir sekmīgi piesaistījusi papildu finansējumu no Eiropas Savienības fondiem un privātajiem ziedotājiem, tādējādi reizinot ieguldījumu sabiedrības labā.
Biedrība “Papardes zieds” izsaka pateicību vairāk nekā 250 brīvprātīgajiem, uzņēmumiem, valsts, izglītības iestāžu un nevalstisko organizāciju partneriem, kuri ik dienas palīdz veidot izglītotu, drošu un zinošu Latvijas sabiedrību.
Tāpat kā, piemēram, tiesu vara, neatkarīgās uzraudzības iestādes un sabiedriskie mediji tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas un to pastāvēšana netiek apšaubīta arī brīžos, kad to lēmumi vai paustais viedoklis nav pa prātam valdošajai politikai, arī spēcīga, no valdības neatkarīga nevalstisko organizāciju nozare ir neatņemams demokrātiskas valsts balsts.
[1]World Health Organization. (2023). Comprehensive sexuality education. https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/comprehensive-sexuality-education
[2] OECD (2020), “Love & let live : Education and sexuality”, Trends Shaping Education Spotlights, No. 22, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/862636ab-en.
[3] Schindele, A. C., Källberg, H., Areskoug Josefsson, K., & Lindroth, M. (2023). Perceived knowledge gained from school-based sexuality education–results from a national population-based survey among young people in Sweden. Sexual health, 20(6), 566-576.
[4] Ketting, E., Brockschmidt, L., & Ivanova, O. (2021). Investigating the ‘C’in CSE: implementation and effectiveness of comprehensive sexuality education in the WHO European region. Sex Education, 21(2), 133-147.
[5] Kivela, J., Haldre, K., Part, K., Ketting, E., & Baltussen, R. (2014). Impact and cost-effectiveness analysis of the national school-based sexuality education programme in Estonia. Sex Education, 14(1), 1-13.
[6] Nicholls, J., Lawlor, E., Neitzert, E., & Goodspeed, T. (2012). A guide to Social Return on Investment. The SROI Network. https://new-economicsf.files.svdcdn.com/production/files/aff3779953c5b88d53_cpm6v3v71.pdf