Daudzpusējai sadarbībai un globālās finansēšanas sistēmas attīstībai izšķirošā brīdī biedrības “Papardes zieds” pārstāvis Roberts Osis, pateicoties projekta “Efektīvs un atbildīgs attīstības sadarbības finansējums” sniegtajām iespējām, piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ceturtajā Starptautiskajā konferencē par attīstības finansēšanu (FfD4), kas no 2025. gada 30. jūnija līdz 3. jūlijam norisinājās Spānijas pilsētā Seviļā.
Šajā konferencē, kas notiek reizi desmit gados, pasaules līderi vienbalsīgi pieņēma noslēguma dokumentu – “Seviļas apņemšanos” (Compromiso de Sevilla), lai risinātu pieaugošo finansējuma trūkumu Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanai. Dokumentā ietverti vairāk nekā 130 pasākumi atjaunotā globālās finansēšanas ietvara atbalstam.
Lai gan noslēguma dokuments iezīmē soli uz priekšu globālo saistību atjaunošanā attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības finansēšanu, tomēr tajā nav pietiekami iekļauti dzimumu līdztiesības un seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību (SRVT) aspekti. Lai arī atzinīgi novērtējam centienus saglabāt daudzpusējo vienprātību dalībvalstu starpā, mēs — kopā ar citām pilsoniskās sabiedrības balsīm — ar paziņojumiem, aktīvismu un pasākumiem skaidri norādījām: šī vienprātība nedrīkst tikt nodrošināta uz cilvēktiesību un dzimumu vienlīdzības rēķina.
Interesanti, ka konferencē piedalījās 26 valstu prezidenti, 17 premjerministri un 86 ministru līmeņa delegācijas. Tomēr jāsecina, ka ierobežotais sieviešu skaits delegāciju vadībā izgaismo joprojām pastāvošo dzimumu nevienlīdzību globālajā līderībā. Turklāt tikai ļoti neliels skaits augsta līmeņa plenārsēžu runu skāra dzimumu līdztiesības vai sieviešu iespēju paplašināšanas jautājumus. Tas liecina par vispārēju tendenci ignorēt SRVT, kā arī dzimumu līdztiesības aspektus nozīmīgākajos starptautiskās attīstības forumos. Tāpat – lai gan atklāšanas sesijā skaidri izskanēja steidzamība un apņēmība īstenot sistēmiskas pārmaiņas, neviens no augsta līmeņa runātājiem tiešā veidā nepieminēja dzimumu līdztiesību vai SRVT jautājumus.
Konferences gaitā dalībvalstu delegācijas savos paziņojumos kopumā pozitīvi vērtēja FfD4 noslēguma dokumenta pieņemšanu, uztverot to kā signālu, ka daudzpusējā sadarbība joprojām ir dzīvotspējīga – pat neskatoties uz to, ka dokumenta gala teksts tika balstīts kompromisos un ir ierobežots līdz zemākajam iespējamajam kopsaucējam. Vienlaikus – Amerikas Savienoto Valstu (ASV) izstāšanās un to neesamība konferencē izgaismo skaudro realitāti un pieaugošo spriedzi dauzpusējos forumos un pārnacionālajās organizācijās.
Vienlaikus ir jāatzīst, ka līdz šim nepieredzēti polarizētā ģeopolitiskajā situācijā šī politiskā vienošanās ir salīdzinoši pozitīvs rezultāts ceļā uz dzimumu līdztiesības un visu sieviešu un meiteņu iespēju paplašināšanu attīstības finansēšanas kontekstā. Tāpat var apgalvot, ka šī dokumenta pieņemšana iezīmē būtisku politisku apņemšanos no jauna īstenot Adisabebas rīcības programmu (AAAA) un 2030. gada Ilgtspējīgas attīstības programmu, vienlaikus paredzot atjaunotu platformu sarežģīto un savstarpēji saistīto mūsdienu globālo izaicinājumu risināšanai.
Tomēr ir skumji, ka noslēguma dokuments neaptver vairākas būtiskas jomas, tādējādi mazinot tā potenciālu veicināt reālas pārmaiņas. Lai gan atzīstam panākumus vairākās nozīmīgās jomās – tostarp apņemšanos izskaust ar dzimumu saistītu vardarbību, cīnīties pret nabadzību, atzīt neapmaksātā aprūpes darba ekonomisko vērtību, kā arī veicināt sieviešu ekonomisko līdzdalību un līderību visos līmeņos –, joprojām pastāv būtiski trūkumi, piemēram, iztrūkst apņemšanās nojaukt progresu ierobežojošās strukturālās barjeras, kas tādējādi vājina dokumenta kopējo ietekmi virzīties uz īstām pārmaiņām. Atkārtoti jāuzsver, ka šajā dokumentā pilnībā iztrūkst jebkādas atsauces uz SRVT veicināšanu, kas ir priekšnoteikums ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības sasniegšanai.
Šodienas ģeopolitiskajā situācijā, kad valstis arvien vairāk samazina oficiālo attīstības palīdzību (ODA) un finansējumu dzimumu līdztiesības un SRVT jomās, ar nožēlu ir jāatzīst, ka noslēguma dokumenta tekstā nav skaidras apņemšanās palielināt starptautisko publisko finansējumu dzimumu līdztiesībai, tostarp ODA ietvaros, kā arī nav solījuma nodrošināt finansējumu pilsoniskajai sabiedrībai, kuras līdzdalība ir būtiska pārmaiņām, atbildībai un inovācijām.
Ņemot vērā, ka ir atlikuši tikai nepilni pieci gadi, lai sasniegtu nospraustos Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), vienlaicīgi pasaulei saskaroties ar postošām krīzēm, kariem, konfliktiem, nevienlīdzību un finansējuma samazinājumu, ir pienācis pēdējais brīdis, lai “Seviļas apņemšanās” dokumentā pausto ieviestu konkrētās, izmērāmas darbībās, vienlaicīgi nodrošinot valdību atbildību par šajā dokumentā pausto saistību izpildi.
Vairāk nekā jebkad agrāk “Seviļas apņemšanās” lietderību noteiks nevis vārdi, bet drosmīgas darbības no visām pusēm: valdībām, starptautiskajām institūcijām, pilsoniskās sabiedrības, privātā sektora partneriem un donoriem.
Skatoties nākotnē, mēs aicinām valdības rīkoties ambiciozi, godprātīgi un steidzami. Dzimumu līdztiesība un cilvēktiesību īstenošana nav izvēle — tas ir pamats taisnīgu, iekļaujošu un noturīgu sabiedrību veidošanai.
*Konferencē pieņemto Noslēguma dokumentu iespējams apskatīt šeit: https://financing.desa.un.org/ffd4/outcome
