Ko skolā īsti dara maukas, kuces un citi zvēri, un kā ar tiem cīnīties? Tas, ka šādi gadījumi izskan medijos, liecina tikai par vienu – Latvijas skolotāji nav sagatavoti situācijām, kad ar bērniem ir jārunā par tēmām, kas skar dažādu ķermeņa daļu nosaukšanu, skolas biedru saukšanu rupjos vārdos, kas nereti saistīti ar dažādām ķermeņa daļām un seksu.

Neparastais mājas darbs

Pirms kāda laika medijos plaši izskanēja ziņa par mammu, kas vērsusies Izglītības ministrijā, sūdzoties par skolotāju, kas 3. klases skolniekam uzdevusi neierastu mājas darbu – izskaidrot vārda “mauka” nozīmi. Tas bijis sods par apsaukāšanos klasē. Manā skatījumā šāda skolotājas rīcība ir adekvāta un atbilstoša konkrētajai situācijai. Domāju, ka tam piekritīs daudzi pedagogi. Neiederīgs šajā situācijā bija Izglītības kvalitātes valsts dienesta ierēdņa teiktais, ka “vārda skaidrojums nav iekļauts mācību programmas saturā un tāda vēsturiska metode, lai novērstu lamu vārdu lietošanu skolās, mūsdienās vairs nebūtu izmantojama”. Šajā gadījumā skolotāja saņēma nosodījumu, jo mājas darbā uzdeva meklēt tāda vārda jēgu, kas nav iekļauts standartā. Manuprāt, brāziens pedagogam ir bijis nevietā un izskatās pēc absurda teātra.

Skolotāja kuce

Plaši izskanēja arī otrs gadījums saistībā ar skolēnu, kas tika izslēgts no skolas, jo skolotāju nosaucis par kuci. Re, parādās arī tas, ka vārdiska aizskaršana nenotiek tikai pašu skolēnu vidū, no tā cieš arī skolotāji. Vai situāciju un vidi, kurā skolēns atļaujas nosaukt skolotāju par kuci, var uzskatīt par cieņpilnu? Nē, pedagoga darbs tiek nepamatoti traucēts, un rodas situācija, kad ir jārīkojas radikāli. Šokējošs šķiet vecāku skaidrojums: “Dēls nosaucis skolotāju par kuci, domājot “mazo, mīļo kucīti, kas gaida viņu mājās”.” Ja skolotāja un skola ignorētu šo notikumu, tas dotu signālu – ir pieļaujama situācija, ka skolēni ir rupji savās attiecībās ar skolotājiem. Taču, iespējams, ka šāda konfliktsituācija nenonāktu tik tālu, ja skolu pedagogi būtu apmācīti, kā tikt galā ar spurainiem pusaudžiem un viņu vēlmi lamāties.

Ir skaidrs, ka lamuvārdi ir mūsu ikdiena un bērni no mums mācās, taču der ielāgot vēl vienu interesantu faktu – PISA pētījums[1] par skolēnu labklājību Latvijā atklāj, ka Latvijas skolēni, salīdzinot ar 72 citu valstu skolēniem, ir bijuši visbiežāk pakļauti pāridarījumiem no savu skolasbiedru puses.

Ar pārestībām jāsaprot izsmiešana, draudēšana, fiziski pāridarījumi, kas ievērojami pasliktina skolēnu dzīves kvalitāti. Tāpēc Latvijā ir ļoti svarīgi rūpēties par dažāda veida pāridarījumu būtisku samazināšanu skolēnu vidē. PISA pētījuma autori uzskata, ka tas ir izdarāms, nodrošinot vienotu speciālo pedagogu, izglītības psihologu, skolotāju un skolas vadības darbu skolas līmenī un mērķtiecīgu sadarbību ar pašvaldībām, citām atbilstošām institūcijām un vecākiem. Izklausās skaisti un dārgi.

Lietderīgāk būtu parūpēties par atbilstošu skolu pedagogu apmācību – viņiem ir jāprot runāt ar skolēniem par tēmām, kas saistītas ar seksualitāti, bez sarkšanas un reaģēt uz dažādām ar to saistītām problēmsituācijām.

[1] “Skolēnu labklājība Latvijā starptautiskā salīdzinājumā – OECD PISA 2015 jaunākie rezultāti un secinājumi”, prof. A. Kangro, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Izglītības pētniecības institūts