Kurā brīdi smieklīgs joks pāriet robežu? Dažkārt ir dzirdēti joki, kurus uztveram, kā aizvainojumus. Dažreiz arī var šķist, ka cilvēki pārlieku jūtīgi uztver jokus. Jokiem var piemist vairākas nozīmes un zemteksts. Kā piemērs tiks norādīts dialogs starp diviem cilvēkiem, kuri plāno apmeklēt kāzas:
“Vai tu šo tiešām taisies vilkt kāzās?” Līga teica Jānim.
Jānis aplūko savu uzvalku, jūtas nokaunējies. Viņš jau tā bija stresā par kāzām, jo sociāli pasākumi viņu padara trauksmainu. Un Līga to zināja.
“Vai kaut kas nav kārtība ar manu uzvalku?” viņš uzdrīkstējās pajautāt.
“Nē,” viņa atbildēja un turpināja “es vienkārši domāju, ka tas ir smieklīgi, ka tu domā, ka šis uzvalks ir piemērots kāzām.”
“Vai tu man saki, ka tas nav piemērots? Vai man ir jāuzvelk kaut kas cits?” to sakot, Jānis jutās noraizējies.
“Nē, viss ir kārtībā,” Līga atbildēja.
“Līga, mēs par to jau esam runājuši agrāk, un tu zini, ka tas mani uztrauc. Tu vienmēr izsaki šādus komentārus tieši tad, kad mēs plānojam kaut kur iet. Es jau tā esmu satraukts par iešanu kaut kur, bet tagad man ir jāpavada visa nakts, jūtoties nedroši un satraukti.”
“Jēziņ, vai tu nevari saprast, ka tas bija tikai joks?” atbild Līga, jūtoties nokaitināta par to, ka Jānis izteica savu viedokli.
Viņa uzsit viņam pa plecu: “Pārstāj būt tik jūtīgs. Nevaino mani, ka tu esi tas, kurš nespēj uztvert joku! Ejam, paskatīsimies, vai mūsu draugi būs pārsteigti par uzvalku.”
Šī saruna ir privāta un tā jau izklausās kaitīga. Bet nereti šādas sarunas vai joki var notikt arī publiski, draugu vai ģimenes lokā. Un tiešām, no ārpuses skatoties, dažiem tas liktos kā joks. Citiem cilvēkiem tas, iespējams, liktu justies neērti vai izsauktu žēlumu. Bet tāda situācija vienkārši padara Jāņa kauna izjūtu vēl lielāku. Jo cilvēki no malas nezina, ka Jānim ir sociālā trauksme, tāpēc viņi var nebūt tik iejūtīgi un pat pievienoties Līgas jokam.
Līga zina par Jāņa bažām un viņš pats arī vairākkārt ir teicis, ka šādi komentāri nomāc viņu. Līgas pastāvīgā jokošana uz Jāņa izjūtu rēķina kļūst par apzinātu verbālu vardarbību. Šāda darbība samazina otras personas vēlmes un jūtas. Līga apzināti norādīja uz Jāņa vājībām un tad mēģināja to noslēpt, saucot to par joku. Jokošana ir taktika, ko parasti izmanto pāridarītāji. Vārdi vai darbības, kas apzināti sāpina citus, nav patiesi joki. Humoram nav jābūt uz citas personas rēķina; šāda veida ņirgāšanās ir pazemošana. Arī tie cilvēki, kuriem ir “bieza āda”, vai tie, kuri uzskata, ka pazemojums ir līdzvērtīgs humoram, arī jūtas ievainoti no šāda veida piezīmēm, pat ja viņi labāk spēj novērst vai slēpt kaunu, ko izjūt.
Pievēršot uzmanību tam, kā joks tiek uztverts, var atšķirt patiesu joku no ļaunprātīgas jokošanas. Joki, kas kādam liek justies neērti vai ievainoti, vai kas konkrēti pievēršas tam, ko otrs lūdza neapspriest, ir ļaunprātīgi. Nav svarīgi, cik parasts vai vienkāršs “joks” šķiet varmākam. Ja joka saņēmējam tas nepatīk vai šķiet neērti, to nevajadzētu teikt.
Autors: Elvis Dudarevs, Mg.Psych
Photo by Christian Diokno from Pexels