Ļoti bieži mēs mēdzam nepievērst uzmanību bērna problēmām, uzskatot tās par mazsvarīgām. Frāzes “Es negribu dzīvot”, “Tu mani nemīli”, “Es aizbēgšu no mājām” atgādina pusaudžiem šķietami raksturīgas manipulācijas. Tomēr vairumā gadījumu šie izteikumi ir satraucošas pazīmes, ka bērnam klājas grūti un viņam ir vajadzīga palīdzība.
Kurās ģimenēs tas notiek biežāk?
Ģimenes, kurās bērni nodarbojas ar paškaitējumu vai domā par pašnāvību, tiek uzskatītas par nelabvēlīgām. Bet šeit nav runa par finansiālo situāciju: bērns var dzīvot pilnā pārticībā, bet ciest pārmērīgas aizsardzības dēļ.
Šādās ģimenēs attiecības starp ģimenes locekļiem tiek sarautas vai veidotas nepareizi, bērna vajadzības nekādā veidā netiek ņemtas vērā, visu par viņu izlemj pieaugušie. Kamēr bērns ir mazs, var viņam pateikt: “Neaiztiec, tu nedrīksti, tev jāuzvedas tā, kā es teicu”, tomēr, kļūstot vecākam, viņš saprot, cik grūti viņam ir dzīvot šādos apstākļos. Nobriedis, pusaudzis sāk pretoties, viņam ir savas vēlmes un vajadzības. Tas noved pie konflikta.
Un ir vēl cita galējība – kad bērni tiek atstāti vienatnē. Ģimenēs, kurās bērna vajadzības ir atstātas novārtā, bērni jūtas kā svešinieki. Vispirms viņiem rodas nepatika un pēc tam naids pret sevi. Ilgu laiku bērns var staigāt bēdīgs, neizsakot nekādu nepatiku. Un tad noteiktā emocionālā satricinājuma brīdī (piemēram, skandāls ar vecākiem) savainot sevi.
Kā būtu jāuzvedas vecākiem?
Ja redzi, ka bērnam kaut kas nav kārtībā: viņš kļuvis noslēgts, krasi mainījis frizūru, sācis ģērbties melnās drēbēs, naktīs slikti guļ, strīdas ar draugiem, neveicas skolā vai pamanāt griezumus uz viņa rokas vai kājas, tas nozīmē, ka viņam ir vajadzīga palīdzība un atbalsts. Runā ar viņu, uzzini, kāpēc viņš ir nemierīgs, izvairoties no frāzēm “tas nav nopietni”, “tas viss ir muļķības”, kā arī no nosodījuma. Parādi, ka tev ir svarīgi viņu saprast un uzklausīt. Augšanas periodā bērniem vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama vecāku aprūpe un atbalsts. Galu galā, kad pusaudžiem nav iekšējo un ārējo spēku, lai tiktu galā ar problēmām, viņi sāk noslēgties sevī.
Taču, ja ģimenē ieilgst konflikts, tad runāšana vairs nepalīdzēs – jādodas pie psihologa. Nopietnu ģimenes iekšējo konfliktu gadījumā pie speciālista jādodas ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Tomēr vecāki bieži ved bērnu pie psihologa aiz rokas ar vārdiem: “Mūsu bērnam kaut kas nav kārtībā, strādājiet ar viņu.” Parasti vecāki ir pārliecināti, ka savus bērnus audzina pareizi, un pret viņiem nevar būt nekādu pretenziju.
Neatrisinātās bērnības un pusaudžu problēmas visbiežāk atklājas vēlāk personiskajās attiecībās. Turklāt bērns, kurš piedzīvo diskomfortu ģimenē, visticamāk, kļūs par iebiedēšanas upuri skolā. Galu galā iebiedēšana skar nedrošos bērnus, kā arī tos, kuri ir nomāktā garastāvoklī vai atšķiras no citiem ar uzvedību, apģērbu, hobijiem – šādi pusaudži vienaudžiem var nepatikt, un viņus sāk pazemot.
Kā saprast, ka bērnam ir psiholoģiski grūti?
Jebkuras pēkšņas izmaiņas bērna uzvedībā liecina, ka ar viņu kaut kas notiek, piemēram, viņš sācis kavēt skolu, bēgt no mājām, kļuvis aizkaitināmāks. Pievērs uzmanību, ja bērns saka: “Man tas viss ir apnicis”, “Es negribu dzīvot.” Dažreiz pusaudži sarežģītos apstākļos sāk zīmēt drūmus zīmējumus, zaudē interesi par dzīvi, pārtrauc komunicēt ar vienaudžiem un viņiem ir grūtības kontrolēt emocijas. Tagad par pusaudža psiholoģisko un emocionālo stāvokli var spriest pēc sociālajiem tīkliem. Parasti viņi ievieto drūmus attēlus, klausās smagu mūziku.
Pat mazākās izmaiņas bērna uzvedībā var pateikt daudz. Ir jābūt uzmanīgam, pacietīgam un jāievēro viņa robežas un tiesības uz viņu viedokli. Tad tu varēsi uzturēt uzticības pilnas attiecības ar bērniem un, visticamāk, izvairīties no pusaudžu krīzēm.
Ko darīt, ja pusaudzis jau ir mēģinājis izdarīt pašnāvību?
Ja pusaudzis jau ir mēģinājis izdarīt pašnāvību, tad viņu nekavējoties jāved pie ārsta – psihoterapeita vai psihologa. Pašnāvības mēģinājums ir tā pazīme, pēc kuras jau ir grūti atrisināt bērna problēmas ar ikdienas sarunām. Problēmas apklusināšana ir bīstams ceļš. Bez palīdzības no malas šajā gadījumā bērnam būs grūti tikt galā ar depresiju.
Pašnāvība ir novēršama, jo vairumā gadījumu bērni nevēlas mirt. Vairāk nekā 80% pusaudžu un bērnu ziņo par nodomu izdarīt pašnāvību, lai viņiem kāds palīdzētu. Viņi dažādos veidos, verbāli un neverbāli, ar to mēģina pateikt, ka viņiem ir emocionāli grūti un slikti.
Kā pārliecināt pusaudzi apmeklēt speciālistu, ja viņš kategoriski atsakās no palīdzības?
Biežāk problēma ir nevis kā pārliecināt pusaudzi doties pie ārsta, bet gan kā pārliecināt vecākus, ka pusaudzim jādodas pie psihiatra vai psihologa. Tomēr, ja pusaudzis kategoriski atsakās doties pie speciālista, ir jāuzstāj. Vecāki ir cilvēki, kuri pilnībā atbild par savu bērnu līdz 18 gadu vecumam, tāpēc visi lēmumi par viņa veselību viņiem ir jāpieņem pašiem.
Ko nevajadzētu teikt pusaudzim, kurš ir nomākts vai kuram ir depresija?
Nekādā gadījumā nevajadzētu teikt frāzes, kas devalvē pusaudža stāvokli: “Atmet tādas domas”, “Viss ir kārtībā, nepārspīlē” un tamlīdzīgi. Tāpat nevajadzētu mēģināt piespiedu kārtā izvilkt pusaudzi no šāda stāvokļa, “ielienot viņa dvēselē”. Tas viss var novest pie vēl pilnīgākas iegrimšanas sevī. Pusaudžu emocionālās problēmas ir tikpat nopietnas kā pieaugušo. Pret viņiem jāizturas ar cieņu un sapratni. Tas ir vienīgais veids, kā atrisināt situāciju.
Papardes zieds piedāvā izglītojošas un informatīvas programmas un nodarbības dažādu vecuma grupu jauniešiem, tostarp par garīgās veselības tēmām. Ja vēlies izglītot savu bērnu mentālās veselības jautājumos, piesaki klātienes vai tiešsaistes nodarbību!
Ja jūti, ka tavam bērnam ir garīga rakstura problēmas, vislabākais risinājums ir ārsta apmeklējums! Suicidālas domas ir nopietna parādība, kas var novest pie nāves un tās paredz kompleksu ārstēšanu.
Svarīgi! Latvijā ģimenēm ir pieejamas līdz 10 bezmaksas psihoterapeita vai psihologa konsultācijas. Ģimenes psihoterapijas konsultācijas var notikt gan visai ģimenei vienlaikus, gan arī citādi – vecākam ar bērnu, vecākiem bez bērniem, vairākiem ģimenes locekļiem vienlaikus vai arī kā individuālās konsultācijas. Nosūtījumu uz bezmaksas konsultācijām var saņemt pie psihiatra vai ģimenes ārsta. Vairāk informācijas meklē šeit.