NORISES LAIKS: 01.08.2023. – 31.03.2026.
FINANSĒTĀJS: Sabiedrības integrācijas fonds Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros
PROJEKTA BUDŽETS: 145 840,00 EUR
ES FINANSĒJUMS: 145,840 EUR
PROJEKTA ĪSTENOTĀJS:
Biedrība “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai”.
SADARBĪBAS PARTNERI:
- biedrība “Laiks Jauniešiem”,
- biedrība “Papardes zieds”,
- biedrība “Risinājumu darbnīca”,
- biedrība “Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma”,
- biedrība “Riga TechGirls”,
- biedrība “Patvērums “Drošā māja”
PROJEKTA MĒŖKIS: Nodrošināt Latvijas attīstības sadarbības finansējuma pilsonisko uzraudzību, paaugstinot tā izlietošanas efektivitāti un pozitīvo ietekmi uz sabiedrības labklājības paaugstināšanos un ilgtspējīgu attīstību.
KONTEKSTS: Latvija kļuva par donorvalsti 2004.gadā, iestājoties Eiropas Savienībā (ES). Attīstības sadarbības politika ir pēc būtības finanšu mehānisms, ar kuru Latvija sniedz atbalstu sadarbības valstīm to attīstībai. Attīstības sadarbība ir nozīmīgs globālais un ES mehānisms, ar ko tiek īstenota ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM). Šo finanšu mehānismu sauc Oficiālā attīstības palīdzība (OAP). Attīstītās valstis, tostarp Latvija, ir apņēmušās tiekties uz OAP kā 0,7% no NKI (nacionālā kopienākuma) līdz 2030. gadam. Kā salīdzinoši jauna donorvalsts Latvija ir apņēmusies tiekties sasniegt OAP kā 0,33 % NKI līdz 2030. gadam, tai skaitā, līdz 2027. gadam – 0,23 % NKI.
Kopējais Latvijas OAP pakāpeniski ir pieaudzis līdz 47 miljoniem EUR jeb 0,12 % NKI, 2022. gadā sasniedzot jau 0.25% NKI, tai skaitā, saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un saistītās palīdzības sniegšanu.
Salīdzinoši mazais OAP (Latvija arvien ir bijusi viens no mazākajiem OAP sniedzējiem ES) nodrošināja, ka liela daļa tika sniegta caurspīdīgi un pārskatāmi, tomēr straujais pieaugums, ārpolitiskie mērķi, reģionu paplašināšanša, privātā sektora lielāka iesaiste, rada nepieciešamību šī finansējuma uzraudzībai. Tāpat ir jāuzsāk darbs pie ietekmes novērtēšanas, horizontālo prioritāšu ieviešanas izvērtēšanas un citiem būtiskiem kvalitātes uzraudzības un pilnveides mehānismiem.
Attīstības sadarbības ietvarā Latvijā tiek iekļauta arī humānās palīdzības sniegšana, kas ir atsevišķa, vienlīdz dziļi specifiski regulēta joma, kurā tieši tāpat ir gan divpusējā palīdzība, gan daudzpusējā, tai skaitā, caur Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas ir VUGD pārziņā. Šajā kontekstā Latvijai nav izstrādāts nekāds politiskais vai specifiskais ietvars, kas palīdzētu izvērtēt šīs jomas efektivitāti un kvalitāti.
PROJEKTA AKTIVITĀTES: Projekta aktivitātes ir dizainētas, lai sniegtu sistēmisku ietekmi uz strauji pieaugošo attīstības sadarbības finansējumu un spēcinātu arī pašas projektā iesaistītās NVO. Savukārt projekta partnerības ir veidotas, ņemot vērā Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes, horizontālās prioritātes, reģionus un jomu pārstāvību.
Projekta aktivitātes:
- Attīstības sadarbības finansējuma izvērtēšanas metodikas izstrāde.
- Kapacitātes stiprināšana attīstības sadarbības finansējuma izvērtēšanai (tematiskās mācības un ekspertu piesaiste; līdzdalība starptautiskajos pasākumos).
- Divu uzraudzības ziņojumu izstrāde.
- Rekomendāciju ieviešanas uzraudzība (diskusijas ar lēmumpieņēmējiem; atzinumu un pozīciju sagatavošana).
- Projekta komunikācija.
Plānotie rezultāti:
- Tiks paaugstināta attīstības sadarbības izlietotā finansējuma kvalitatīva izvērtēšana, sagatavojot metodiku tā izvērtēšanai.
- Organizētas mācības/konsultācijas par OAP tēmām, paaugstinot jomā iesaistīto organizāciju kapacitāti.
- Nodrošināta dalība starptautiskos pasākumos, paaugstinot iesaistīto organizāciju kapacitāti un finansējuma uzraudzības kvalitāti.
- Paaugstināta attīstības sadarbības finansējuma kvalitāte, izstrādājot izvērtējumus un rekomendācijas.
- Apspriestas ziņojumu rekomendācijas, sekmējot efektīvāku attīstības sadarbības finansēšanu.
- Sagatavoti atzinumi un viedokļi, sekmējot attīstības sadarbības finansējuma kvalitātes paaugstināšanos.
- Paaugstināta sabiedrības izpratne par attīstības sadarbības finansējuma izlietojumu, izveidojot informācijas vienības sociālajos tīklos.
IEGUVUMI: Uzlabojot attīstības sadarbības īstenošanas kvalitāti, ieguvēji būs Latvijas valsts pārvaldes instūcijas (tai skaitā, vairāki desmiti divpusējās sadarbības aktivitāšu un Twinning projektu īstenotaji), privātais sektors (tai skaitā, ES projektu konkursu saņēmēji), akadēmiskās institūcijas, NVO un pašvaldības. Projektā izstrādātie materiāli sekmēs tālāko projektu un aktivitāšu kvalitātes paaugstināšanos, kā arī kopīgo kapacitātes pieaugumu un konkurētspējas palielināšanos, piesaistot ES daudzpusējo finansējumu.
Papildu ieguvums ir finansējuma kvalitātes paaugstināšana, izstrādajot horizontālo prioritāšu un ietekmes izvērtēšanas mehānismus, iesaistīto organizāciju kapacitātes pieaugumu, sadarbību starp valsts un nevalstisko sektoru, kā arī NVO tīkla – LAPAS kopējo spēju pieaugumu ilgtermiņā.
Projekta īstenošana sekmēs arī Latvijas pozitīvā starptautiskā tēla veidošanu, kas īpaši nozīmīgi, kandidējot uz ANO Drošības padomi.
