Kad viss pēkšņi sagriežas kājām gaisā un pasaule uz laiku vairs nav gluži tāda, kādu mēs to pazinām līdz šim, var kļūt grūti pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Ir dabiski, kā atbildes reakciju uz to just apjukumu, stresu, satraukumu vai reizēm pat nomāktību. Daži šo laiku pārdzīvo vieglāk, citiem tas var izvērsties par nopietnu pārbaudījumu. Un arī tas ir normāli.
Cilvēks ir būtne, kas tiecas pēc paredzamības, jo tā mums ļauj izjust drošību. Apstākļos, kad visa pasaule ir apjukusi un neviens nevar prognozēt, kas tieši un kā notiks, kad no dažādiem avotiem pār mums katru dienu gāžas dažāda informācija – fakti, dati, interpretācijas un sazvērestības teorijas –, mums ir īpaši jāpiestrādā, lai parūpētos par savu fizisko un psihisko veselību.
- 1. Dzīve nav apstājusies! Pat ja uz brīdi ir radusies tāda sajūta, jo pēkšņi uz skolu vairs nav jāiet, nenotiek ierastie pulciņi un sacensības, dažādi kultūras pasākumi un koncerti tiek atcelti, kā arī, ļoti iespējams, daudzi vecāki vairs neiet uz darbu, bet paliek visu dienu mājās, kas arī ir kas tāds, kas līdz šim nekad nav noticis. Dzīve tik un tā nav apstājusies un mēs neesam iestrēguši mūžīgajā svētdienā. Ikdiena ir pārgājusi citā kvalitātē. Mācības joprojām notiek, tikai attālināti, mājasdarbi joprojām jāpilda, un daudzi pieaugušie strādā no mājām. Arī daži pulciņi var turpināt savu darbību virtuāli. Protams, iespējams, ka nekas nesanāks ar sporta treniņu, taču, piemēram, grāmatu klubiņa tikšanās Zoom (tā ir populāra video komunikācijas platforma) ir visnotaļ iespējama. Varbūt laiks nodibināt kādu jaunu pulciņu?
- 2. Saglabā rutīnu! Ja vairs fiziski nav jāiet uz skolu, var gulēt līdz pusdienlaikam, bet naktīs sēdēt nomodā līdz pirmajiem saules stariem, jo nav taču nozīmes, kurā diennakts laikā tie mājasdarbi tiek izpildīti, pareizi? Nepareizi! Kā jau minēts iepriekš, cilvēks ir būtne, kam ir ļoti svarīga paredzamība, lai justos labi. Viens veids, kā mēs to sev nodrošinām, ir rutīna. Līdz šim mums bija ierasts ikdienas ritms pēc kura dzīvojām – cikos ceļamies, cikos ēdam brokastis, ejam uz transportu, tad skola, treniņš… utt. Tā kā jaunajos apstākļos vecie ikdienas ieradumi vairs tik labi nedarbosies, tos var pielāgot vai izveidot jaunus. Ir svarīgi saplānot savu dienu, jau iepriekš atvēlot noteiktas stundas mācībām, mājasdarbiem, atpūtai un hobijiem. Īpaši svarīgi ir katru dienu celties un iet gulēt vienā un tajā pašā laikā.
- 3. Rūpējies par sevi! Atceries dzert pietiekami daudz ūdens un ēst veselīgi. Visu dienu sēžot mājās, roka tā vien pati sniedzas pēc visādiem našķiem. Bieži vien tas notiek tāpēc, ka ir garlaicīgi, vai arī tas ir veids, kā mēs cenšamies sevi mierināt, kad jūtamies satraukti vai skumji. Mēģini saprast un pajautāt sev: kāpēc man visu laiku gribas tos našķus, lai gan nemaz neesmu izsalcis? Kādu vajadzību vai sajūtu es mēģinu tādā veidā apmierināt?
Rūpējies par savu higiēnu tieši tāpat, kā ikdienā pirms tam. Jā, neviens neredzēs, ka mēs visu dienu sēžam pidžamā un neesam mazgājušies vismaz nedēļu, taču svarīgāk par to, ko redz vai neredz citi, ir tas, kā mēs sevi redzam paši. Varbūt šis varētu būt īstais laiks, lai īpaši pievērstos savam izskatam, izmēģinātu un izkoptu jaunu stilu, ko pēc tam prezentēt apkārtējiem?
Neaizmirsti par fiziskajām aktivitātēm. Ja Tev nav iespējas iet ārā pastaigāties vai paskriet, zini, ka vingrot vari arī mājās. Ja pietrūkst pašam ideju, kā to darīt, kusties, skatoties kādu profesionālu treneru veidoto video paraugdemonstrējumu. Šādus video var atrast, piemēram, Youtube. - 4. Raksti dienasgrāmatu! Dienasgrāmatas rakstīšana ir brīnišķīgs veids, kā sekot līdzi un censties izprast savas emocijas un izjūtas. Tas, ko mēs jūtam, parasti nerodas no zila gaisa, un ir cieši saistīts ar kaut ko, kas notiek, pat ja mēs to bieži vien nepamanām vai nepievēršam tam uzmanību. Rakstot dienasgrāmatu, paveras iespēja ieraudzīt šādas cēloņsakarības un labāk saprast un iepazīt sevi. Tas nekas, ja Tu domā, ka Tev nav rakstnieka dotību. Šajā gadījumā tam nav nozīmes, jo dienasgrāmata ir kaut kas tāds, kas domāts tikai un vienīgi Tavām acīm, ja vien pats neizlemsi citādi.
- 5. Socializācija ir svarīga! Pat ja mums šobrīd ir liegts tikties draugu pulkā, tas nenozīmē, ka mēs saraujam kontaktus ar sev tuvajiem. Ir vērts ne tikai sarakstīties, bet arī izmēģināt kādu no daudzajām video komunikācijas platformām un ieraudzīt draugus “dzīvajā”.
- 6. Atklāj jaunu hobiju! Iespējams, ka Tev jau gadiem prātā ir bijis kaut kas, kam īsti nav pieticis laika vai motivācijas. Varbūt nekad nebija “īstais brīdis”? Piemēram, iemācīties gleznot, sākt lasīt grāmatas, cept kūkas, uztamborēt oriģinālu šalli, spēlēt ģitāru vai kādu citu mūzikas instrumentu, rakstīt dzeju, vai varbūt pat savu pirmo grāmatu? Ļauj fantāzijai vaļu! Nevar aizmirst, ka internets dod mums jaunas un jaunas iespējas, kā pavadīt savu brīvo laiku – ne tikai Netflix, Tik Tok un sociālie portāli, bet arī visdažādākās bezmaksas tiešsaistes lekcijas, podkāsti un audio grāmatas (alternatīva tiem, kuriem nepietiek pacietības sēdēt mierīgi ar grāmatu rokās).