Seksualitāte ir ļoti plašs un visaptverošs jēdziens. To raksturo bioloģiska, fiziska, emocionāla, sociāla, erotiska uzvedība un jūtas. Var apgalvot, ka seksualitāte ir būtisks pamats cilvēku jūtām, domām un uzvedībai. Tā iekļauj bioloģisko spēju radīt pēcnācējus, ietekmē psiholoģisko un sociālo sevis redzējumu, kā arī norāda, kuri cilvēki liekas pievilcīgi. Būtiski ir arī tas, ka seksualitāte ietekmē gan ķermeni, gan smadzenes, meklējot baudu vai prieku. Lai gan seksualitāte ir būtiska cilvēka sastāvdaļa, tā bieži tiek uztverta kā tēma, par kuru nav pieņemts runāt.
Cilvēces vēsturē seksualitāte tiek izzināta jau vairāk nekā 2000 gadu (Antón & Swisher, 2004). Tā izpaužas senajā mākslā un grāmatās, kurās tiek apspriesta mīlestība un iekāre. Attīstoties zinātnei seksualitātes laukā, parādās arī jauni atklājumi. Lielākoties ir pieņemts, ka romantiskās un seksuālās attiecībās parasti ir starp vīrieti un sievieti, to varētu saukt par normu sabiedrībā. Par šo normu ir lieliski izteicies Kinsijs un viņa kolēģi: “Tikai cilvēka prāts izdomā kategorijas un mēģina iespiest faktus atsevišķās kastēs. Pasaulē ir nepārtrauktība katrā tās aspektā. Jo ātrāk mēs to uzzināsim par cilvēka seksuālo uzvedību, jo ātrāk mēs iegūsim labu izpratni.” (Kinsey, Pomeroy, & Martin, 1948).
Latvijā dzimums, dzimte un seksuālā orientācija bieži vien ir strīdīgi jautājumi gan politiskā, gan reliģiskā līmenī. Vienlaicīgi ir valstis, kurās homoseksualitāte ir sodāma, savukārt citās starp viena dzimuma pārstāvjiem ir atļauta pat laulība. Un šīs pretrunas rada neskaidrību. Rodas jautājumi: kas ir “normāli” un kas to nosaka? Dabā arī ir sastopami dzīvnieki, kuri ir homoseksuāli vai biseksuāli, piemēram, kamene (Bombus Bimaculatus) un pīles (Anas Platyrhynchos). Var secināt, ka dažādas seksuālās orientācijas nav nekas neparasts vai nedabisks. Jo pieņemošāki un saprotošāki kļūst cilvēki, jo drošāk jūtas citu seksuālo minoritāšu pārstāvji.
Seksualitāti nevar vērtēt kā labu vai sliktu, pareizu vai nepareizu. Tas, kā cilvēks sevi redz, izjūt, un tas, kas ir pamatā, nepakļaujas vērtējumam. Un tikt nosodītam, vērtētam, apspiestam savas identitātes jeb “Es” dēļ ir netaisnīgi. Visbiežāk no sabiedrības nosodījuma un nepieņemšanas cieš homoseksuāli vai biseksuāli cilvēki. Ar šādu situāciju ir grūti sadzīvot, un dažreiz ir nepieciešama profesionāla palīdzība. Vienā no pētījumiem tika noskaidrots, ka visbiežāk šie cilvēki vēlas konsultēties par seksuālo orientāciju un identitāti (Hargons, Mosley & Stevens-Watkins, 2017). Ja cilvēks, sāk šaubīties par sevi un savas būtības pamatiem, tad noteikti kaut kas nav kārtībā sabiedrībā.
Autors: Elvis Dudarevs, Mg.Psych
Literatūra:
- Hargons, C., Mosley, D. V., & Stevens-Watkins, D. (2017). Studying Sex: A Content Analysis of Sexuality Research in Counseling Psychology. The Counseling Psychologist, 45(4), 528–546. https://doi.org/10.1177/0011000017713756
- Antón, S. C., & Swisher III, C. C. (2004). Early dispersals of homo from Africa. Annual Review of Anthropology, 33, 271–296.
- Kinsey, A. C., Pomeroy, W. B., & Martin, C. E. (1948). Sexual Behavior in the Human Male. Philadelphia: Saunders.
Image by Please Don’t sell My Artwork AS IS from Pixabay