Līdz ar interneta popularitātes pieaugumu, pornogrāfija ir pieejamāka nekā jebkad agrāk. Biedrības “Papardes zieds” novērojumi liecina, ka ar vecumam neatbilstošu informāciju saskaras arvien jaunāki bērni. Sākoties jaunajam mācību gadam, gan vecākiem, gan pedagogiem ir jāpievērš uzmanība, kādu saturu skolēni skatās savos viedtālruņos vai datoros. Lai pasargātu bērnus no šoka un psihotraumas, ko rada pornogrāfija, ir jārīkojas savlaicīgi!
“Pēdējā laikā ir dzirdēts par virkni gadījumu, kad sākumskolas skolēni internetā skatās pornogrāfiju. Tā, piemēram, kādā Pierīgas skolā vecāko klašu skolēni parādīja pirmklasniekiem, kā, izmantojot neaizsargātu skolas bezvadu interneta tīklu, telefonos skatīties pornogrāfiskus video. Kādā citā skolā meitenes bija regulāri skatījušās vecumam nepiemērotus video un pēc tam dalījušās ar redzēto, zīmējot komiksus. Šādus gadījumus varu minēt vēl un vēl,” uzsver biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.
Pazīmes, kas var liecināt, ka bērns skatās pornogrāfiju internetā:
- esot pieaugušo tuvumā, strauji noslēpj viedtālruni vai samazina pārlūka logu un izslēdz datoru;
- bez redzama iemesla bērns mēdz būt dusmīgs, satraukts un noslēpumains;
- bērns pastiprināti uzdod jautājumus par seksu, seksualitāti;
- bērns zīmē pornogrāfiska rakstura zīmējumus;
- bērna uzvedībā vērojams pornogrāfiskajos materiālos redzētā attēlojums – kustības, skaņas.
Kā bērni piekļūst pornogrāfiskiem materiāliem?
Drossinternets.lv dati liecina, ka visbiežāk sākumskolas vecuma bērni pornogrāfiska satura materiāliem piekļūst nejauši vai arī skolas biedru, vecāku, svešu personu vainas dēļ. Nejauši par pornogrāfiju bērni var uzzināt teju jebkur. Daži piemēri:
- Noklausoties jauniešus vai pieaugušos pagalmā, kuru sarunā pieminēti vārdi “sekss” vai “pornogrāfija”.
- Vakara stundās TV mēdz būt redzamas reklāmas, kurās reklamē prezervatīvus, seksuālā rakstura pakalpojumus, piemēram, seksu pa telefonu.
Bērni mēģina noskaidrot nezināmo, pirms tam nedzirdēto vārdu nozīmi, piemēram, vaicājot to brāļiem, māsām vai vecākiem. Nesaņemot atbildi, viņi paši mēdz meklēt atbildi internetā.
- Ja meklēšanas programmās (piemēram, Google) nav uzlikts drošās meklēšanas filtrs vai video vietnēs (piemēram, YouTube vai Vimeo) nav iestatīts ierobežotais skatīšanās režīms.
- Uzklikšķinot mirgojošiem erotiska vai pornogrāfiska rakstura baneriem (reklāmkarogiem).
Izplatīta vecāku kļūda ir ļaut bērniem vienatnē netraucēti darboties internetā un skatīties dažādus video, neuzliekot drošo meklēšanas iespēju vai ierobežoto video skatīšanās režīmu. Vēl viena tipiska kļūda ir neuzlikt pieejas kodu pieaugušo TV kanāliem – bērns, nejauši slēdzot kanālus, nokļūst TV kanālā, kurā tiek rādīta pornogrāfija. Arī tad, ja vecāki ir darījuši visu, lai atvases nevarētu piekļūt nevēlamam saturam pašu spēkiem, pie vainas var būt citas personas:
- skolasbiedri, kas mēdz pārsūtīt pornogrāfiju mazākiem skolēniem, lai paskatītos, kā viņi reaģēs uz to. Der ielāgot, ka kriminālatbildība iestājas no 14 gadu vecuma un ir aizliegts izplatīt nepilngadīgām personām pornogrāfiska satura materiālus.
- interneta paziņa, visbiežāk pieaugušais, apzināti sūta bērnam saites uz pornogrāfijas video, lai ieinteresētu bērnu par seksu un varētu uzsākt sarunas, un, iespējams, ieinteresētu pamēģināt. Šī ir krimināli sodāma darbība par mazgadīgas personas pavešanu netiklībā, par ko pienākas sods.
Kā pornogrāfija ietekmē bērnu?
Psihologu apkopotā informācija un dažādi pētījumi apliecina, ka vecumam neatbilstoši seksuāla rakstura materiāli var ietekmēt bērnu emocionālo stāvokli, pašuztveri, attieksmi, izpratni, savstarpējās attiecības un uzvedību. Lielā mērā to, kādu ietekmi seksuāla rakstura materiāli atstās uz bērnu, nosaka faktori, kas saistīti ar pašu bērnu, piemēram, vecums, kā arī pieejamo materiālu saturs vai daudzums.
Iespējamās sekas saskarsmei ar pornogrāfiju:
- seksuālas attiecības redz tikai kā fizisku kontaktu, nevis kā vienu no sirsnīgu attiecību izpausmēm;
- apkārtējos cilvēkus sāk uztvert kā seksa objektus;
- palielinās seksuālā agresija;
- pornogrāfiskos materiālos redzētais tiek pieņemts par patieso un vēlamo;
- ir lielāks risks kļūt par seksuālās vardarbības upuriem
Kā rīkoties?
Viens no efektīvākajiem risinājumiem ir saruna. Pieaugušajiem, skolotājiem, vecākiem var būt grūti uzsākt sarunu ar bērnu par tik jutīgu tēmu kā seksualitāte, daudz ērtāk ir atstāt šo tēmu pašplūsmā. Tomēr saprātīgs vecāks vai pedagogs to nepieļaus. Pirms uzsākt sarunu ar savu bērnu, ir pašiem jātiek galā ar savu attieksmi pret pornogrāfiju:
- Ja mums pašiem būs neērti runāt par seksu un pornogrāfiju, visticamāk, saruna ar bērnu un pusaudzi var neveidoties.
- Pozitīva attieksme pret seksualitāti – tā ir jāuztver kā dzīvības enerģija, nevis kaut kas nosodāms vai slēpjams. Ja jūsu atvases sapratīs, ka varat runāt par seksualitāti bez sarkšanas un liekas moralizēšanas, tad viņi ar jums sarunāsies.
- Svarīgi neprasīt atklāt savu personisko pieredzi. Tas sarunu var neglābjami sabojāt.
Kā runāt ar bērnu?
Pamudinājums atklāti runāt par savām jūtām un piedzīvoto var būt pārāk liels slogs bērnam. Šeit var izlīdzēties ar netiešu jautājumu, vadoties pēc shēmas:
- Kā Tev šķiet, kāpēc cilvēki izmanto pornogrāfiju?
- Kāda ir atšķirība starp seksu pornofilmās un seksu reālajā dzīvē?
- Kā Tev šķiet – kāpēc cilvēki skatās pornogrāfiju?
- Vai pieaugušie šādās filmās piedalās brīvprātīgi? Kā jūtas vīrietis un kā – sieviete?
Šie un daudzi citi jautājumi būs labs palīgs, lai sāktu sarunu un soli pa solim mazinātu negatīvo efektu, ko rada pornogrāfijas skatīšanās bērnos. Svarīgi ir izskaidrot bērnam, ka pornogrāfiskajos materiālos redzamajam nav sakara ar reālo dzīvi un šīs attiecības nav īstas.
Ko darīt tālāk?
Jāsaprot, kā bērns ir piekļuvis pornogrāfijai?
- Nejauši
- Apzināti
- Vai ir iesaistīta trešā persona – vienaudzis, internetā iegūts paziņa vai pieaugušais
Ja ir iesaistīta trešā persona, ir jānoskaidro viņa rīcības motīvs. Ja ir kaut mazākās aizdomas par ļaunprātīgu rīcību, ir jāziņo Valsts policijai vai Drošāka interneta centram, sūtot e-pastu: zinojumi@drossinternets.lv.
Ja pornogrāfijas izplatīšanā iesaistīts vienaudzis vai skolas biedrs, ir jāiesaista skolas psihologs vai sociālais pedagogs.
Svarīgākais ir neignorēt situācijas, kad bērnam ir bijis pieejams pieaugušajiem domātais saturs un aktīvi rīkoties. Ja nepieciešama palīdzība, noteikti jāvēršas pēc palīdzības.
Kur vērsties, lai saņemtu palīdzību?
- Drošāka interneta centrā, zvanot uz uzticības tālruni 11611 vai e-pastu: zinojumi@drossinternets.lv
- Biedrībai “Papardes zieds”, zvanot pa tālruni 67212700 vai e-pastu: info@papardeszieds.lv
[googlepdf url=”https://papardeszieds.lv/wp-content/uploads/2017/09/PZ-pornografijas-materials-11.09.2017.pdf” download=”Download” width=”100%” height=”600″]